TILANDSIJAS (Tillandsia)

Kaut arī tilandsijas, kā paši saprotat, nav orhidejas, taču pamazām vien tās ieviešas ļoti daudzu orhidejmīļu kolekcijās. Kāpēc? Droši vien vairāku iemeslu dēļ. Mūsējie ir šādi:

Tillandsia usneoides, ko mēs mīļi dēvējam par veča bārdu, ir ne tikai smuka, bet arī praktiski izmantojama: palīdz uzturēt lielāku gaisa mitrumu ap to orhideju saknēm, kas aug uz koka mizas gabaliem vai citiem "blokiem".

Paši neesam tilandsiju speciālisti, kaut tās pie mums aug jau pāris gadu - kopš iekārtojām savu pirmo orhidāriju. Jāatzīst, ka īpaši ar savu tilandsiju kopšanu nenodarbojamies - šie augi paši lieliski tiek ar sevi galā, ja vien viņus šad un tad pasmidzina. Galvenais, kā mūs mācīja kāds tilandsiju audzētājs-profesionālis, ir neatstāt ūdeni lapu "padusītēs" (jau atkal - līdzīgi orhidejām). Arī tālāk rakstītais ir no viņa sniegtajiem padomiem.

Laistīšana. Tilandsijas var gan smidzināt, gan arī pilnībā iemērkt ūdenī. Svarīgi esot pēc tam augu apgriezt "ar kājām gaisā" un kārtīgi iztecināt ūdens paliekas no lapu padusītēm. Kaut tilandsijas pieder pie bromēliju dzimtas (kurā ietilpst arī, piemēram, ananāss), tieši šī nepatika pret ūdeni lapu padusītēs ir ļoti būtiska atšķirība no citiem bromēliju dzimtas augiem, kam, tieši otrādi, patīk, ja laistāmo ūdeni salejam lapu rozetē. Citos avotos gan minēts, ka izteikti siltā un saulainā laikā var liet arī padusītēs, vien jāraugās, lai ūdens tajās nepaliktu ilgu laiku. Taču nospriedām, ka labāk rīkoties tā, kā iesaka viens dzīvs un acīmredzami sekmīgs profesionālis (kādas tik tilandsijas viņam nav!!!), ar kuru esam tikušies personīgi.
Smidzināt šīs skaistules orhidārija apstākļos (t.i., dabiski ļoti mitrā gaisā) mūsu padomdevējs ieteica ne biežāk kā reizi nedēļā, bet dzīvojamās telpās, atkarībā no temperatūras un gaisa mitruma - līdz 3 reizēm nedēļā. Princips tāds pats kā orhidejām: siltums "draudzējas" ar mitrumu, bet aukstums - ar sausumu. Nemīl kaļķainu ūdeni, tāpēc izmantojam lietus vai osmozēto. Mitrumā lapas maina krāsu un no sirmām kļūst zaļganas vai sārtas. Izžūstot atkal parādās sudrabainais sirmums. Tilandsijas, kuru lapas ir izteikti sirmas, esot jāmitrina retāk nekā tās, kuru lapas ir zaļganas.

Mēslojums.Lietus vai osmozētajam ūdenim pievienojam pavisam nedaudz mēslojuma (vēl mazāk nekā orhidejām). Mūsu padomdevējs ieteica speciālo lapu mēslojumu vai tilandsiju mēslojumu, bet derot arī orhidejām paredzētais - vasarā reizi divās nedēļās, bet ziemā - reizi mēnesī. Mēs izmantojam orhideju mēslojumu "Rain Mix" no Akernes.

Temperatūra. Šie augi spējot izturēt plašu temperatūras amplitūdu: +10...+35 grādi, un ziemā uz īsu laiciņu - pat +5 grādi. Vasarā varot audzēt, pakārtas ārā, vien atkal - jāraugās, lai lapu padusītēs nekrātos ūdens.

Gaisma. Tilandsijām nepieciešama gaiša vieta, taču no tiešas saules šie augi jānoēno. Tās, kurām ir sarkanais pigments, gaišākā vietā veido sarkanīgas lapiņas, bet tumšākā - zaļas (atkal - tāpat kā orhidejas).

Pavairošana. Dabā tilandsijas izplatās gan ar stādiņu, gan arī ar sēklu palīdzību, taču mājas apstākļos pārsvarā vairojas ar stādiņiem, kas pie mātes auga veidojas ziedēšanas laikā vai pēc tās. Pēc ziedēšanas un jaunās paaudzes izveidošanas mātes augs savu dzīvi beidz.

Vispārīgas ziņas. Dabā tilandsijas aug gan Dienvid- gan Ziemeļamerikā no Argentīnas ziemeļiem līdz pat Floridai un Luiziānai ASV. Tās var augt gan kokos (epifīti), gan uz zemes. Kokos augošās tilandsijas pieķeras tiem ar savdabīgiem "sakņu āķīšiem". Vārds "saknes", runājot par epifītiskajām tilandsijām, gan liekams pēdiņās, jo par īstām saknēm, kādas esam pieraduši redzēt citiem augiem, šo tilandsiju gadījumā runāt ir grūti. Mitrumu un barības vielas šie augi uzsūc caur lapām. Tāpat kā orhidejas, epifītiskās tilandsijas kokos aug, taču no tiem nebarojas, t.i., nav parazīti.


Ziedēšana:








Stādi:


Mātes augs ar stādiņiem