KĀDĀ AUGSNĒ STĀDĪT? ORHIDEJMĪĻIEM-IESĀCĒJIEM PAR SUBSTRĀTU

Kāpēc uzsveram, ka sadaļa paredzēta iesācējiem? Ļoti vienkārši - katrs pieredzējušāks orhidejmīlis, pēc mūsu domām, jau būs pats nonācis pie substrāta "formulas", kas viņam šķiet vispiemērotākā katrai orhidejai, kā arī apguvis māku pieskaņot substrātu visiem apstākļiem. Savukārt, iesācējiem šis jautājums sagādā ne mazums galvassāpju, it īpaši tāpēc, ka pieredzējušākie biedri vai vienā mutē apgalvo, ka veikalos nopērkamais "Orhideju substrāts" vai "Zeme orhidejām" nav izmantojams. Tāpat kā citās šīs vietnes sadaļās, arī šeit nepretendējam sludināt patiesību pēdējā instancē. Rakstām, lai jums būtu vismaz kaut kāda informācija, kur "pieķerties". Šī sadaļa radīta pēc jūsu lūguma.

Saturs (uzklikšķini!): "Pareizais" substrāts Pamatprincipi Substrātu veidi, sastāvdaļas Priežu mizas Keramzīts Sfagnu sūna Sūnas "parastās" Kā tas viss iet kopā? Papildināts 28.04.2009.

Ar substrātu vai tā sastāvdaļām saistīti jautājumi (saites): Hidrokultūra (pasīvā hidroponika) Mūsu pieredze ar hidrokultūru Dažas SOS metodes ķezā nokļuvušas orhidejas glābšanai Stabilizēt falenopsi, kas gāžas laukā no poda Laistīšana / mērcēšana Cik bieži orhidejas laistīt? Sfagnas kumšķis zem saknēm - ko nu? Podiņi orhideju pārstādīšanai Kā pārstādot dabūt saknes atpakaļ podiņā? Ja orhideja zaudējusi saknes

"Pareizais" substrāts :))))

Dažādi mums pazīstami orhidejmīļi audzē vienas un tās pažas orhidejas pilnīgi atšķirīgos substrātos ar vienādiem panākumiem. Kā tas iespējams? Katram no mums ar laiku izstrādājas savi ieradumi puķu kopšanā, sava izpratne par laistīšanas biežumu, utt. Un ar laiku (bet daži - intuitīvi un ļoti ātri) iepazīstam katra substrāta īpatnības un "piešaujamies" pie tiem. Kāda mūsu paziņa orhidejas audzē tikai tīrā sfagnā. Viņa labi pazīst šo substrātu, zina, cik ātri (t.i., lēni) tas izžūst, pārzina audzēšanas apstākļus, ko konkrēti viņa saviem augiem var piedāvāt (siltumnīca...), un to, kas katrai orhidejai vajadzīgs. Un, ne mazāk svarīgi, jau no sākta gala savas lutekles ir pie šāda substrāta (tātad - attiecīga mitruma) pieradinājusi. Tam pieskaņots laistīšanas režīms, ventilācija, temperatūra...

Kā jau sākumā minējām, kad iegūta zināma pieredze, katram rodas arī savas substrāta pagatavošanas metodes. Tāpēc neņemamies spriest, kas ir "pareizi", bet kas "nepareizi". Jo "pareizs", mūsuprāt, ir tāds substrāts, kurā jūsu orhidejas naski aug, zeļ un zied ILGTERMIŅĀ. T.i. substrāts, pie kura "piešāvušies" esat gan jūs, gan jūsu orhidejas, un kas ir piemērots jūsu orhidejaudzēšanas apstākļiem. No šejienes arī secinājums: ja audzējat savas mīlules pavisam savādākā substrātā, nekā visi šeit aprakstītie, un jums sanāk - tā tik turpiniet! Pat ja citi, to redzot, šausmās saķer galvu. Ja jūsu orhidejas ir perfekti laimīgas, tad arī substrāts ir "pareizais". Bieži vien panākumu pamatā ir fakts, ka liela daļa orhideju ir augi ar apbrīnojamām piemērošanās spējām un dzīvelību. Viņas cenšas (un arī pamanās) izdzīvot pat apstākļos, kas, maigi izsakoties, ir krietni atšķirīgi no viņu dabiskās vides (piemēram, mūsu dzīvokļos). Jo labāk mums - orhidejmīļiem!

Savukārt, ja visa tā substrātu būšana jums vēl šķiet kā tumša bilde, piedāvājam dažus pieturpunktus, uz kuriem jūs tālāk varat būvēt savu pieeju :))))

Atpakaļ uz satura rādītāju

Pamatprincipi

Atkarībā no sastāva, dažādiem substrātiem ir dažāds žūšanas ātrums (piemēram, keramzīts žūst ātri, priežu mizas - lēnāk, sfagnu sūna - vēl lēnāk). Bez tam, substrāts, kas sastāv no lielākiem gabaliem, starp kuriem ir gaiss, žūst ātrāk, bet sīku krikumiņu substrāts - lēnāk (pārāk lēni tādām orhidejām, kā, piemēram, falenopsis). Daudz kas atkarīgs arī no podiņa, bet par to jau sīkāk aprakstīts šeit. Rīkojieties atbilstoši tam. Uzmanību: ja zem saknēm atrodas sfagnas kumšķis (skat. šeit), tas noteikti jāņem vērā, lai izvairītos no sakņu puves.

1. Substrātam jābūt piemērotam jūsu orhidejai:

Daudz kas par substrātu, laistīšanu, temperatūru un citiem mūsu orhideju izdzīvošanai vitāli svarīgiem faktoriem kļūst skaidrāks, ja internetā palasām par viņu dabiskajiem augšanas apstākļiem. Atsevišķi hibrīdi gan no tiem ir visai tāli, taču pamatievirze skaidrāka kļūst. Piemēram, vai jūsu mīlules radinieces dabā aug kokos (epifītorhidejas), uz akmeņiem un klintīm (litofīti) vai zemē. Dažas pat pamanās augt zem zemes! Nedaudz iztēles un jūs jau savu orhideju sapratīsiet daudz labāk...

Lūk, piemēram, šādi aug epifīti Priekšhimālajos (Kumaonas kalniene, Indija)

Nu, ja, tātad par substrātu:

a) Ir orhidejas, kurām piemērotāks ir ātri žūstošs substrāts, lai tas starp 2 laistīšanas reizēm pagūtu izžūt (piemērs - falenopši).
b) Ir orhidejas, kuru substrātam pastāvīgi jābūt vairāk vai mazāk mitram (piem. masdevallijas, daļa Venēras kurpīšu...). Tātad tam jāaiztur vairāk mitruma. Taču jāklausa arī saprāta balsij - saknēm nepieciešams elpot (it īpaši - epifītorhideju saknēm!), tādēļ substrāts nedrīkst būt pārāk blīvs. Bez tam - mitrs nenozīmē piemircis ar ūdeni tā, ka pil. Jo tas tiešām ir ātrākais veids kā lielāko daļu orhideju nosūtīt uz labākiem laukiem...
c) Ir orhidejas, kurām vienā augšanas cikla posmā substrātam jāļauj izžūt, bet citā - tas jātur mitrs (piem. Dendrobium nobile, kingianum u.c.). Parasti šādām orhidejām ņem mitrumu aizturošāku substrātu, lai augšanas periodā saknēm nodrošinātu pastāvīgu mitrumu. Savukārt, miera periodā sausumu panāk ar izmaiņām laistīšanas režīmā.
Par konkrētajai orhidejai nepieciešamajiem apstākļiem varat uzzināt, uzklikšķinot uz attiecīgās sugas attēla šeit.

2. Substrātam jābūt piemērotam audzēšanas apstākļiem, kādus savai orhidejai varat nodrošināt (temperatūra, gaisa mitrums, podiņa tips...). Šis jautājums gan pārsvarā tiek risināts ar laistīšanas režīma palīdzību, taču arī substrātam te ir zināma nozīme.

3. Substrātam jābūt piemērotam... jums!
Izklausās gana dīvaini, jo neba jau jums pašiem tajā substrātā jāaug. Taču šādam apgalvojumam ir racionāls pamats. Ir dažādi audzētāju tipi (tas - pa jokam, taču ar daļu nopietnības):

1. "Kaltētāji" - puķes viņiem patīk, it sevišķi tad, kad viņas zied. Taču aplaistīt bieži vien piemirstas. It īpaši - ziedēšanas starplaikos... Ir arī "viltus kaltētāji" - viņi ne tikai ļoti mīl savas puķes, bet arī ir gatavi par viņām rūpēties un pat ir izlasījuši visu šajā mājas lapā apkopoto informāciju. Taču šo informāciju uztver pārmēram burtiski: ja jau orhidejas visbiežāk iet bojā no pārlaistīšanas (un tā tiešām ir!), tad jālaista ir mazāk. Austrumos saka, ka katra patiesība piemērojama ar pielaidi uz vietu, laiku un apstākļiem. Tieši tāpat ir ar šejienes padomiem. Mēs šeit cenšamies nevis mehāniski samazināt jūsu orhideju laistīšanas biežumu (ar tādu pieeju mēs varētu droši iet politikā...), bet delikāti parādīt, ka jātur roku uz pulsa un jāvadās pēc konkrētās situācijas. Tā, piemēram, nosakot orhidejas laistīšanas biežumu, jāņem vērā vairāki apstākļi un, galvenais, saprāta balss. Par apstākļiem esam centušies īsumā pastāstīt šeit. Ja vienkārši pārcenšaties ar nepārlaistīšanu, pietiks, ja ņemsiet vērā norādītajā saitē aprakstīto. Savukārt, ja esat "kaltētājs" pēc dabas, tad labāk izvēlēties mitrumu vairāk aizturošu susbtrātu, protams, neaizmirstot pieskaņot to arī orhidejas vajadzībām...

2. "Maniakālie laistītāji". Viņi ļoti mīl savas puķītes un, katru reizi, kad pieiet uz tām palūkoties, vēlas savām mīlulēm izdarīt ko labu. Piemēram - nedaudz aplaistīt. Viņi vienkārši nespēj nociesties, roka pati sniedzas pēc ūdens trauka, un šis reflekss ir grūti pārvarams. Šajā gadījumā piemērotāks būs mitrumu mazāk aizturošs, labi drenējošs substrāts (kas, protams, jāpiemēro auga prasībām, piemēram, falenopšiem varētu būt vidējs keramzīts ar vidēja / liela kalibra mizām 1:1). Iestādīti pārāk blīvā un mitrumu noturošā vai pat vidējā substrātā, šo cilvēku falenopši no sākuma varbūt šķiet apmierināti, bet pēc tam vai nu pierod pie šīs improvizētās "pushidroponikas", vai arī, biežāk, sāk strauji nīkuļot, lapas sāk vīst, laistīts tiek vēl vairāk (vīst taču!) un galu galā "flopsītis" iet bojā noslīkstot. T.i., no sakņu puves. Jo tieši tāpēc jau lapas vīst, ka lielākā daļa sakņu nopuvušas pārlaistīšanas rezultātā.

3. "Neregulārie", pie kuriem piederam arī mēs, te laista normāli, te uz laiku pazūd no orhideju redzesloka ar visu ūdenstrauku (ceļojumi, komandējumi). Ik pa laikam laistīšanas stafete tiek nodota kādai "trešajai personai" ar visām no tā izrietošajām sekām (kaut kur jau par to esam rakstījuši). Lai orhidejas netiktu te pārlaistītas, te iekaltētas, šādā gadījumā mēs personīgi esam atraduši sev vispiemērotāko substrātu: tīru keramzītu. Apvienojumā ar hidrokultūras metodi. Uzturēt daudzmaz vienmērīgu ūdens līmeni rezervuārā un par pārējo ļaut parūpēties orhidejām pašām ir reālāk nekā iestāstīt "trešajai personai" (mammai, vecmāmiņai, kaimiņienei), kurā brīdī un kā tieši katra orhideja ir laistāma / mērcējama.

Atpakaļ uz satura rādītāju

Substrātu veidi, potenciālās sastāvdaļas

Lūk, mūsu viedoklis par dažādiem materiāliem, ko mēdz iekļaut orhideju substrātu ("augsnes") sastāvā. Te būs par izplatītākajiem materiāliem un substrātiem īsumā. Sīkākas detaļas - tālākajās sadaļās.

- Priežu mizas. Mēdz būt dažāda kalibra - pieskaņojams orhidejas sakņu izmēram un nedaudz arī laistīšanas biežumam. Priežu mizas žūst vidēji ātri. Lielās - ātrāk, it īpaši - labi vēdināmā podiņā. Mazās sakrīt blīvāk, žūst lēnāk. Ar laiku sadalās un kļūst vecas, sāk uzsūkt arvien vairāk ūdens. Ik pa laikam jāmaina.

- Keramzīts. Arī dažāda izmēra un pieskaņojams saknīšu apkārtmēram - leknajām falenopšu saknēm vidēja izmēra, sīkajām oncīdiju un odontoglosa hibrīdu ("kambriju") saknītēm - sīkāku. Galvenais nepaņemt milzīga izmēra celtniecībā izmantojamu keramzītu - tad jūsu orhidejai visdrīzāk draud nokalšana... (esam redzējuši, kā tas izskatās). Nesadalās, tādēļ augam pārstādīšana nepieciešama tikai tad, kad tas podiņu "pāraudzis", vai, ja gadījusies kāda problēma. Visvairāk keramzīts tiek izmantots hidrokultūrā. Šajā gadījumā augi tiek stādīti tīrā keramzītā. Savukārt, citām substrāta sastāvdaļām tas tiek piemaisīts galvenokārt, lai veicinātu substrāta vēdināšanos un ātrāku žūšanu. Mūsu veikalos mēdz parādīties dažādas kvalitātes keramzīts. Mums personiski nepatīk salūzis, negluds, ar asumiem un visādiem ķeburiem - pie tāda saknītes mēdz stingri pieķerties, kas rada grūtības, orhideju nākamreiz pārstādot. Jā, pārstādīšanas vieglums ir vēl viena no keramzīta (tīra!) priekšrocībām. Tīrā keramzītā audzētu orhideju pārstādīšana vismaz mūsmājās parasti notiek bez sakņu traumēšanas. Šķiet, orhideja to pat nepamana...
Daži līdzīgi keramzītam izmanto māla lauskas.

- Sfagnu sūna. Uzsūc un notur apbrīnojami daudz mitruma. Dažādām sfagnu sugām ir dažāda mitruma uzsūkšanas spēja. Atšķirībā no ārzemēs iepirktās, Latvijas purvos atrodamā uzsūc un notur mazāk mitruma. Sfagnu sūna salīdzinoši ātri sadalās, nepieciešama biežāka pārstādīšana. Daži sfagnu vietā izmanto sīkos gabaliņos sagrieztu švammi. Sīkāk par sūnu izmantošanu lasiet zemāk.

- Sūnas, "parastās". Mēs orhidejām izmantojam arī visparastāko sūnu no meža - tādu, kas mitrumā uzreiz nesaplok, bet ir elastīga. Tādu mēs tinam ap "montēto" (uz koka mizas gabaliem augošo) orhideju saknēm, sūnā stādām arī atsevišķas savvaļas orhidejas, piejaucot pēc vajadzības dažas citas sastāvdaļas (priežu mizas, keramzītu). Atšķirībā no sfagnu sūnas, "parastā" (sugu nosaukumu nepateiksim, bet izmantojam dažādas) uzsūc mazāk mitruma un nesablīvē substrātu, bet padara to vieglāk vēdināmu.

- Dažādi sintētiskie materiāli, pārsvarā bumbiņu formā. Tiek izmantoti galvenokārt, lai veicinātu substrāta vēdināšanos un ātrāku žūšanu.

- Kūdra. Dažkārt tiek piejaukta zemes orhideju substrātam. Iespējams, ka ir dažādi viedokļi, taču, mūsuprāt, tā ārkārtīgi riskanta epifītorhidejām.

- Zeme. Epifītorhidejām nav piemērota.

- Veikalos nopērkamais orhideju substrāts vai zeme orhidejām. Pagaidām neesam redzējuši nevienu, kurā mēs būtu ar mieru stādīt savas epifītorhidejas. Daži no mūsu paziņām ir riskējuši. Rezultāts visos mums zināmajos gadījumos - sakņu puve. Taču, kā jau minējām, orhideju piemērošanās spējas dažkārt mēdz būt pārsteidzošas: esam dzirdējuši par cilvēkiem, kas audzē odontoglosa / oncīdiju tipa orhidejas substrātā, kurā ir gan kūdra, gan dārza zeme, un izdodas. Iesācējiem šādus jociņus mēģināt gan neiesakām... Veikalos nopērkamais orhideju substrāts varbūt (?!?) ir piemērots zemes orhidejām, taču mēs uzskatām, ka labāk un vienkāršāk ir substrātu "uzjaukt" pašiem un tieši tādu, kāds būs pa prātam gan orhidejai, gan orhidejas kopējai (-am).
Vēl kāda nianse: gan paši esam redzējuši, gan citi orhidejmīļi ir ziņojuši, ka gatavajā orhideju substrātā dažkārt jau paciņās veikala plauktā (un ne tikai Latvijā!) mēdz mitināties trūdodiņi. Būtu absolūti lieki atnest mājās šādu "piedevu" un ieviest trūdodiņu koloniju uz palodzēm savā mājoklī, tāpēc, ja tomēr riskējat pirkt gatavo substrātu, izpētiet to uzmanīgi!!!

Atpakaļ uz satura rādītāju

Priežu mizas

Daudzi no jums vaicā, kā mēs tiekam pie priežu mizām orhideju substrātam. Patiesībā jāsaka, ka mizās jau kādu laiku praktiski vairs nestādām... Turam vien nelielu kuļķenu rezervē dažām maza izmēra savvaļas orhidejām, taču tik daudz Estere atved no Francijas - attiecīgas kvalitātes mizas tur var iegādāties orhideju vai dārzkopības veikalos, bet var arī... dabūt no draugiem-orhidejmīļiem, kas tās iepērk maisiem :))) Gandrīz visas pārējās orhidejas ērtības labad audzējam ar hidrokultūras jeb pasīvās hidroponikas metodi - tīrā keramzītā. Vai arī piesakņotas lieliem korķa mizas gabaliem (tās žargonā sauc par "montētajām" orhidejām).

Tomēr - kā tad tikt pie tām mizām?

Šajā ziņā, kā jau minējām, nekādi dižie padomdevēji neesam un lielā personiskajā pieredzē dalīties nevaram. Šeit jūsu ērtībai vairāk esam apkopojuši citu orhidejmīļu sniegto informāciju. "Par cik pirkām, par tik pārdodam". Tas - nevis par mizām, bet par informāciju...

Ja mizas jādabū tepat Latvijā, var iegādāties mulču - mizas, kas paredzētas dārzam un apstādījumiem, vai arī tās ievākt mežā. Taču jāņem vērā, ka:

- Mēs personīgi Latvijas veikalos neesam redzējuši pietiekami labas kvalitātes mulču... taču varbūt jums paveiksies vairāk. Vajadzētu arī izpētīt iesaiņojumu, lai noskaidrotu, vai mulča nav tikusi ķīmiski apstrādāta... vai, dies`nedod, krāsota :)))) ;

- Der tikai priežu mizas;

- Mizām jābūt "veselīgām", t.i., bez pelējuma, kukaiņu oliņām, piemaisījumiem, sveķiem;

- Tām jābūt kvalitatīvām, cietām, viendabīgām, pietiekami biezām, t.i., nederēs plānās mizas ar asajām malām, kā arī mizas, kas viegli dalās slāņos;

- Speciāli orhideju vai citu telpaugu stādīšanai paredzētās mizas un pat dārza mulču, ja tā tīra, mēs lietojām bez papildu apstrādes, ja nu vienīgi noskalojam. Principā varētu arī pamērcēt Citrosepta-ūdens šķīdumā, par ļaunu nenāks, sevišķi tad, ja grasāties tajās stādīt orhidejas, kas jutīgas pret sēnēm, piemēram, masdevallijas;

- Savukārt, tehniskām vajadzībām paredzēto mulču, kas neizskatās pietiekami tīra, kā arī mežā ievākto būtu pirms izmantošanas kārtīgi jānovāra. Daži runā par 30 minūtes - 1 stundu ilgu vārīšanu. Citi, savukārt, iesaka ūdenī un cepeškrāsnī turēt 200 grādos vismaz 20 minūtes. Vēl citi vienkārši patur mizas gabaliņus atklātā vietā (saulē, vējā, lietū) ... pāris gadiņus un - hop! - gatavs lietošanai :))) ;

- Jaunas mizas uzsūc mazāk mitruma, bet ar laiku uzsūkšanas spēja palielinās (ja par daudz - laiks mainīt substrātu!);

- Atkarībā no kvalitātes, mizas var novecot jau 1-2 gados. Parasti gan "turas" nedaudz ilgāk, taču... labāk nevis skaitīt gadus, bet sekot substrāta reālajam stāvoklim;

- Ja mizas ir izkaltušas sausas, tās pirms stādīšanas kārtīgi jāizmērcē;

- Rēķinieties ar to, ka lielāki mizu gabali nodrošina labāku ventilāciju un zemāku mitruma līmeni, bet sīku mizas gabaliņu substrāts sanāk blīvāks - mazāk ventilācijas, ilgāk un vairāk aiztur ūdeni. Izvēlieties savai orhidejai piemērotāko;

- Mizu kalibrs atkarīgs no tā, kādas orhidejas grasāties tajā stādīt. Falenopšiem un citām orhidejām ar salīdzinoši liela diametra saknēm derēs vidēja vai pat lielāka kalibra mizu gabali, bet oncīdijām, odontoglosa hibrīdiem u.c. orhidejām ar smalkām saknītēm - sīka kalibra gabaliņi. Ja orhideja pirms pārstādīšanas jau augusi mizās un jutusies neslikti, visdrīzāk tas pats kalibrs arī būs īstais. Izņēmums ir gadījumi, kad falenopši sastādīti ļoti smalku mizu substrātā, kas saknēm nenodrošina pietiekamu ventilāciju un aiztur pārāk daudz mitruma, riskējot izraisīt puvi. Mēs teiktu, ka lielajiem falenopšu hibrīdiem varētu derēt ap 2-2,5 cm gari un kādu 1 cm plati mizu gabali, bet sīksaknītēm - daudz mazāki;

- Ventilācijas veicināšanai mizas var sajaukt ar keramzītu (mēs kādreiz jaucām... teorētiski apmēram 50:50, bet praktiski - "uz izjūtu");

- Ja nepieciešams blīvāks substrāts vai tāds, kas aiztur vairāk ūdens, tam var piejaukt sagrieztu sfagnu (to var ievākt tepat Latvijā vai pirkt ārzemēs). Tikai tai vajadzētu būt iejauktai substrātā vienmērīgi, nevis izvietotai vienā kumšķī.

- Atsevišķu aprakstu pelnījusi "montētajām" orhidejām izmantojamā miza, taču tas vairs īsti nav temats iesācējiem...

Atpakaļ uz satura rādītāju

Keramzīts

Plašāk par keramzītu orhideju substrātā lasiet ŠEIT.

- Keramzīta lodīšu izmērs pieskaņojams orhideju sakņu diametram: falenopšiem un citām orhidejām ar "treknām" saknēm derēs lielās lodītes, bet dažādiem odontoglosa krustojumiem ("kambrijām") u.c. - sīkās.

- Arī vienas firmas viena nosaukuma un artikula keramzīta paciņu sastāvs mēdz krasi atšķirties pēc izmēra. Neņemiet "uz aklo" - pārliecinieties, vai paciņas saturs jums (pareizāk sakot - jūsu orhidejām) derēs.

Te jums būs ieskatam dažāda izmēra un kvalitātes keramzīts no tā, kas mums šobrīd mājās atradās. Taču šie vēl nebūt nav visi iespējamie varianti... Bilžuki ļaus jums arī saprast, ko saucam par sīka, ko vidēja un ko - liela izmēra keramzītu. Uzklikšķini uz bildēm - labāk redzēsi starpību.

Salīdzinājumam - dažāda izmēra un kvalitātes keramzīts	Šāda kvalitāte mums patīk vis- labāk un, šķiet orhidejām arī. Vidējs izmērs	Korekts maza izmēra keramzīts	Puslīdz korekts jaukta izmēra keramzīts, ko var aptuveni sašķirot, ja vajag
Izskatās nesmuks, mums nepatīk, bet būtībā var iztikt	Iztiksim bez rupjībām.... Nesakarīgs, nekvalitatīvs, visi izmēri kopā, visādi ķeburi, atlūzas, kas ir porainākas un kurās saknītes ieķeras	Milzonis. Laikam domāts celtnie- cībai. Tādā gan labāk orhidejas nestādīt

- Pirms lietošanas lodītes jānomazgā.

Un te būs dažas idejas keramzīta mazgāšanas racionalizēšanai:
- Tā vienkārši, neņemot talkā nekādas viltībiņas, keramzītu nomazgāt nemaz nav tik viegli (bet vajag!!!). Tas mūk uz visām pusēm un nedodas rokā, jo daļa no lodītēm ūdenī peld, bet otra daļa - grimst dibenā, bez tam, pie katras pārcilāšanas tas cenšas izsprukt un ripināties pa visu virtuvi vai vannasistabu. Mūsu metode: ņemam tillam līdzīga auduma maisiņu, kurā veļasmašīnā mazgā zeķes (nopērkami Drogās u.c.), beram iekšā keramzītu, liekam zem tekoša ūdens un murdzām to visu, līdz kamēr ūdens vairs nekļūst netīrs.
- Ja pie rokas nav zeķu mazgājamā maisiņa, var izlīdzēties arī ar savu mūžu nodzīvojušām zeķbiksēm, tik jāskatās, lai caurumu diametrs pirkstgalā nepārsniegtu keramzīta lodīšu izmēru...

	Lielais izmērs	Vidējais kopā ar mazo

Atpakaļ uz satura rādītāju

Sfagnu sūna

Sfagnu sūna (Sphagnum) lietojama dažādi, un vai katram orhidejmīlim, kas to izmanto, ir sava recepte. Daži to lieto kaltētu, citi - dzīvu. Daži audzē orhidejas tīrā sfagnu sūnā, citi - piejaucot to citām substrāta sastāvdaļām sev vien zināmā proporcijā, piemēram, orhidejām, kuru saknēm pastāvīgi jāatrodas nelielā mitrumā. Šādā gadījumā iesaka sfagnu sagriezt mazākos gabaliņos un piejaukt substrātam vienmērīgi.

Sfagnu sūnu izmanto arī orhideju stādiņu apsakņošanai un saknes zaudējušu orhideju "reanimācijai" (ir gan citas, drošākas metodes). Mitru sfagnu sūnu var kā kompresi klāt uz atsevišķu orhideju kakliņa (visbiežāk - falenopšu), lai veicinātu jaunu saknīšu veidošanos - skat. šeit. To var klāt pa virsu podiņam, kurā ir ļoti drenējošs substrāts (piemēram, keramzīts), lai palielinātu mitrumu virskārtā vai palīdzētu saglabāt mitrumu, piemēram, pārvedot augu uz hidrokultūru, ja vecās saknes atrodas sausajā zonā vai arī atmirst, un jaunās netiek līdz mitrumam (lietot uzmanīgi, ievērot pamācības sadaļā par hidrokultūru). Mēs to lietojam arī pa virsu, piemēram, cimbīdijas podiņam - šai "nez kāpēc" tādas lietas patīk.

Vienīgais veids, kā mēs neiesakām to izmantot, ir kumšķa veidā zem saknēm. Par to esam sīkāk aprakstījuši šeit.

Lietojot šo materiālu, jāņem vērā, ka tas sadalās un bojājas salīdzinoši ātri - ātrāk nekā priežu mizas. Tātad nāksies rūpīgāk uzmanīt substrāta stāvokli un biežāk pārstādīt.

Jauna, kaltēta importa sfagnu sūna	Pāris atsevišķi importa sfagnu zariņi	Viena no sfagnu sugām kādā Latvijas purvā

Kur ņemt?
Ir milzīgs daudzums sfagnu sugu, kas atšķiras arī ar ūdens uzsūkšanas un aizturēšanas spēju.
Drošākais ceļš - iegādāties sfagnu sūnu orhideju veikalos ārzemēs. Arī tur tā mēdz būt dažādas kvalitātes...
Vienkāršākais ceļš - ievākt tepat Latvijā, kādā purvā. To darīt vajadzētu saudzīgi, nepostot. Piemēram, tur, kur notiek meža darbi un viss tāpat tiks sapostīts...

Pēc ievākšanas no sūnas izlasa laukā svešķermeņus (lapas, skujas, zariņus...), atstāj nostāvēties kaut kur paēnā, piemēram, kādā šķūnītī, lai visi kukainīši pamūk kur kurais, var arī izskalot, tad - žāvē ēnā, labi vēdinātā vietā, gluži kā ārstniecības augus. Tāda tā var glabāties gadiem ilgi. Taču daži, kā jau minējām, dod priekšroku dzīvai sūnai.

Atpakaļ uz satura rādītāju

Sūnas, "parastās"

Tās attīrāmas un sagatavojamas tāpat kā sfagnu sūnas. Vēlreiz atgādinām - ievācot dabas materiālus orhideju audzēšanai, esiet saudzīgi!!!

Mēs izmantojam parasto sūnu (sugas nosaukums: Kaspagadaspierokas) gan dzīvu, gan kaltētu:
- Stādot nelielas, mitru, taču labi vēdināmu substrātu mīlošas epifītorhidejas. Piemēram, plerotāļus, drakulas. Tad sūnai piejaucam nedaudz mazo mizu un vidējā keramzīta, stādām groziņā.
- Sedzam to arī virs keramzīta nesen hidrokultūrā sastādītām mazām, pastāvīgu mitrumu mīlošām savvaļas orhidejām.
- Tinam to ap saknēm "montētajām", t.i. lielākam mizas gabalam piesakņotām orhidejām.

Izmantojot dzīvu sūnu, tā mēdz iedzīvoties, turpināt augt un pat zied. Tā kā sūnas un ķērpji mēdz augt arī uz kokiem, kur dzīvo orhidejas, tad šāda kaimiņiene tām mēdz būt pat ļoti pa prātam... Atgādina senču dzimto koku...

Starp citu, arī kaltēta sūna mēdz atdzīvoties un turpināt augšanu pat gandrīz gadu pēc ievākšanas...

!!! Sūnā mēdz mitināties dažādas sīkbūtnes, tāpēc pirms lietošanas tomēr vēlams to pakaltēt. Mēs lielākoties izmantojam sūnu, kas aptuveni gadu "nostāvējusies" mājās. Taču vienalga šopavasar pamanījāmies ar to orhidejām "pielaist" melnās lēcastes. Nav jau nekas briesmīgs - orhidejas tās neapdraud (un pat ēd nost podiņos ieviesušās zaļās aļģes), taču uzmanīties no visādiem mošķīšiem nenāktu par ļaunu.

Drakula groziņā un sūnās	Bulbofīls uz mizas gabala		Divi plerotāļi sūnu groziņā	Un tā šī aug...

Atpakaļ uz satura rādītāju

Kā tas viss iet kopā

Nuja, šis laikam ir iesācējus visvairāk interesējošais jautājums. Uz to ir pamazām atbildēts iepriekš rakstītajā. Vēlreiz īsumā:

- Katram sava recepte.
- Jāņem vērā katras sastāvdaļas īpašības, orhidejas vajadzības, audzēšanas apstākļus un pašiem savu pieeju orhideju laistīšanai.
- Priekšstats par izplatītākajiem hibrīdiem nepieciešamo gūstams šeit, uzklikšķinot uz jūs interesējošās orhidejas ziediņa attēla. Par tabulā neminētajām orhidejām informācija svešvalodās atrodama internetā.

Kur tad recepte???!!!, jūs vaicāsiet. :))))))) Klausot vienam no senajiem rakstu avotiem, dodam jums nevis zivi, bet makšķeri...

Atpakaļ uz satura rādītāju

Tālāk >

Orhideju tabula

Mēslošana

Pieredze

Problēmas

Kaitēkļi, kaites

Hidrokultūra

Blogs "Dienā"