SAVĀRGUŠU ORHIDEJU GLĀBŠANA JEB "REANIMĀCIJA"-
MŪSU PIEREDZE, KAS VARBŪT NODERĒS ORHIDEJMĪĻIEM-IESĀCĒJIEM

Arī šī sadaļa mums jāsāk līdzīgi kā vairākas citas - katram kaut cik pieredzējušam orhidejmīlim ir savas "receptes" savārgušu orhideju glābšanai. Katrs esam izmēģinājuši dažādus paņēmienus un pie dažiem no tiem "piešāvuši roku", tāpēc necenšamies te aprakstīt "vienīgo īsto" orhideju glābšanas tehnoloģiju, vien dalīties savā pieredzē.

Saturs (uzklikšķini!):

Mūsu metode pa punktiem Laistīšana un mēslošana, izmantojot šo metodi Riski, izmantojot šo metodi Konkrēts piemērs Rakstīts 2.06.2009.

Mūsu metode pa punktiem

Gadu gaitā esam izmēģinājuši visu ko: sirgstošās orhidejas turēšanu sietā virs ūdens trauka, iekarināšanu virs ūdens trauka, likšanu virs ūdens un zem kupola, likšanu maisiņā uz mitras sfagnu sūnas utt, utjpr. Nu jau otro gadu turamies pie metodes, kas mums šķiet visvienkāršākā: sirdzējas, galvenokārt tie ir no draugiem-radiem-kolēģiem savākti pamiruši falenopši, stādām tīrā keramzītā. Pārējo - atkarībā no auga stāvokļa. Šis paņēmiens nav nekas principiāli jauns - tas pamazām "izkristalizējies" no vairākiem citiem, ko izmantojām iepriekš, un iedvesmojoties no hidrokultūras. Vēlreiz uzsveram, ka šī nav vienīgā iespējamā glābšanas tehnoloģija un kāds cits, iespējams, rīkojas pavisam savādāk, un viņam arī sanāk, taču mēs pēdējā laikā darām tā:

1. Ja orhideja pirms tam bijusi citā substrātā, uzmanīgi atbrīvojam no tā saknes, saudzīgi notīrām un nomazgājam tās remdenā ūdenī.
1a) Pirms tam kādu stundu podiņu mērcējam vāji siltā ūdenī, lai saknītes būtu elastīgākas un mazāk traumētos pārstādīšanas laikā. Ja orhideja pirms tam bijusi pārmirkusi pārāk slapjā substrātā, saknes sapuvušas un mīkstas, tad, protams, mērcēt nevajag :)))
2. Nogriežam visu nokaltušo un sapuvušo.

3. Pēc tam izmērcējam saknes Citrosepta-ūdens šķīdumā, 15-20 pilieni Citrosepta uz 1 l ūdens. Citrosepts nopērkams aptiekā un mēs to izmantojam visiem mājiniekiem, suni un puķes ieskaitot.
4. Pēc tam stādām orhideju mitrā, nomazgātā (skat. sadaļā par substrātu) keramzītā, ko izvēlamies atkarībā no saknīšu diametra. Ja saknītes stipri traumētas, kādu nedēļiņu paturam tās keramzītā sausumā un tikai pēc tam to samitrinām. Saknītes liekamas keramzītā maigi, bez vardarbības. Falenopšiem nav starpības starp gaisa un "substrāta" saknēm. Tās, kuras bez vardarbības iespējams dabūt podiņā, tur arī liekam. Pārējās (ja tādas ir) atstājam gaisā.
* Ja saknīšu palicis maz vai nemaz, nostiprinām orhideju podiņā ar izolētu drātiņu, tad ieberam keramzītu.



* !!! Svarīgi ir pareizi izvēlēties podiņa izmēru - tā, lai atlikušās saknes ērti satilptu, taču ne lielāku. Ja sakņu nav vai gandrīz nav, ņemam minimālo podiņa izmēru, kādā orhideja negāžas apkārt. Tas ir svarīgi, jo pārāk lielā podā ir apgrūtināta sakņu ventilācija un paaugstināts puves risks.

Dažādam sakņu apjomam - dažāda izmēra podiņi.

5. Ja lapiņas apvītušas - liekam pa virsu kupolu vai maisiņu.

Kupoliņš	2 kupoli	Maisiņā vai kupolā būtu jāveidojas kondensātam

6. Visu novietojam gaišā, siltā vietā, taču ne tiešā saulē. Un gaidām. Parasti pēc dažām nedēļām (bet citreiz - jau ātrāk) parādās jaunās saknītes vai lapiņas.
7. ĻOTI SVARĪGI - vismaz reizi dienā kupolu vai maisiņu noņemt, lai pavēdinātu.
8. Kupolu vai maisiņu noņemam pavisam, kad pārliecināmies, ka augs saņēmies, un ir jau jaunas saknes. Noņemšanu veicam pakāpeniski, arvien paildzinot "vēdināšanas pauzes" un pamazām radinot orhideju pie dzīvokļa "normālā" gaisa. Vienlaikus arī paaugstinām ūdens līmeni traukā (par laistīšanu un mēslošanu lasiet zemāk), atsākam mēslot un - hops! - nemanot un bez piepūles mūsu orhideja jau pārcelta uz hidrokultūru!
9. SVARĪGI ir "turētu roku uz pulsa" - kā jūtas saknes, vai nesākas puve vai sēne (pelēšana). Ja parādās pazīmes, visu izmērcējam Citrosepta-ūdens šķīdumā vēl dažas reizes, kā arī cīnāmies citiem paņēmieniem (skat. zemāk).
- UZMANĪBU!!! Šī medode nederēs, ja augam piemetusies puve vai sēnīte un, augu attīrot, nav izdevies no tās atbrīvoties.

*** Ja pēc laika no podiņa sāk smirdēt pēc puvuma, bet puķe izskatās un jūtas labi, tas nozīmē, ka ir sapuvušas vecās saknes. Mums parasti ap to laiku jaunās jau ir pietiekami lielas, lai pārņemtu stafeti. Šādā gadījumā pārstādām vēlreiz. Tā kā saknes ir keramzītā, pārstādīšana ir viegla un elementāra - uzmanīgi izber, visu lieko nogriež, apskalo nedaudz siltā ūdentiņā, mēs vēl pamērcējam Citrosepta šķīdumā un tīrā keramzītā atkal iekšā (tieši tas augstāk redzams attēlos ar maziņā Angraecum didieri pārstādīšanu). Šajā procesā dzīvās saknes parasti netiek traumētas nemaz.

Principā neviens neliedz jums kombinēt šo tehnoloģiju ar sfagnas zariņa metodi...

Neliela piezīme: Kaut paši daudzkārt esam teikuši, ka hidrokultūra nav SOS glābšanas metode, taču šeit reāli notiek pakāpeniska pāreja uz hidrokultūru.

Ziedēt reanimētie falenopši mēdz atsākt kad nu kurais - daži jau ātri vien pēc atgūšanās, bet dažiem spēku sakopošanai nepieciešami pat vairāki gadi. Bija mums divi tādi, bet mēs par to nesērojām - arī lapas un gaisa saknes izskatās pietiekami dekoratīvi. Un beigu galā šie vienalga uzziedēja un tagad zied regulāri.

Šādi esam glābuši falenopšus, kā arī Angraecum didieri un nezināmu masdevallijas hibrīdu. Neko citu nav nācies... un tas ir labi! Angraecum didieri un masdevallija atguvās pārsteidzoši ātri - pat ātrāk nekā daži falenopši.

Pastāvīgi mums zem kupola dzīvo plerotāļi, vairākas masdevallijas un drakulas, leptote, Angraecum scottianum, pāris bulbofīlu. Negatīva pieredze ir ar mini oncīdiju - tai pēc laiciņa no gaisa mitruma sāka pūt jaunie dzinumi. Arī dažām masdevallijām un bulbofīliem ir tendence uz to pašu, tālab viņiem kupolu neliekam hermētiski.

Atpakaļ uz satura rādītāju

Laistīšana un mēslošana, izmantojot šo metodi

Te nu metodi pielāgojam situācijai.

1. Ja orhidejai ir saknes, vismaz dažas no tām ir salīdzinoši labā stāvoklī un orhideja pirms tam tikusi regulāri pārlaistīta. Tas nozīmē, ka saknes pie mitruma ir pieradušas...
- Ja orhideja tikko izņemta no parastā substrāta un iestādīta keramzītā, kādu nedēļu nelaistām un neuzpildām ūdens rezervuāru, varbūt, ja gaiss ir ļoti sauss, vien nedaudz pasmidzinām keramzītam pa virsu (bet ne uz lapām!). Taču labāk šādā gadījumā uzliekam maisiņu vai kupolu, kas palīdz uzturēt mitru gaisu ap augu. Jo, ja saknes tikušas traumētas, tām "jāapžāvē rētas". Ja orhideja ir zem kupola, pēc nedēļas pašā apakštases dibenā ielejam pavisam nedaudz ūdens - tā, lai tas neskartos pie saknītēm un arī nepadarītu keramzītu ļoti mitru, "kāpjot" pa to uz augšu, bet tikai tik daudz, lai tas iztvaikojot un kondensējoties uzturētu maisiņā vai kupolā augstu gaisa mitrumu. Kad atsākas sakņu augšana, paaugstinām ūdens līmeni, lai pieradinātu jaunās saknes pie hidrokultūras, kurā tām turpmāk būs jādzīvo.
- Ja augs pirms tam jau bijis keramzītā vai plikām saknēm un pie pārstādīšanas nav ticis traumēts, rezervuāru uzpildām jau uzreiz, bet mēslojumu pievienojam, kad pārliecināmies, ka orhideja aug (saknes, lapas, ziedkāti...).

2. Ja orhidejai ir saknes, vismaz dažas no tām ir salīdzinoši labā stāvoklī un orhideja pirms tam bijusi sausumā, t.i., saknes pie mitruma nav pieradušas:
- Ja orhideja tikko izņemta no parastā substrāta un iestādīta keramzītā, kādu nedēļu nelaistām un neuzpildām ūdens rezervuāru, varbūt, ja gaiss ir ļoti sauss, vien nedaudz pasmidzinām keramzītam pa virsu (bet ne uz lapām!). Taču labāk šādā gadījumā uzliekam maisiņu vai kupolu.
- Ja augs pirms tam jau bijis keramzītā vai plikām saknēm un pie pārstādīšanas nav ticis traumēts, kādas pāris nedēļas turpinām mērcēt gluži tāpat, kā darītu, ja tas vēl atrastos "parastā substrātā", un tikai pēc tam atstājam ūdeni rezervuārā. Bieži vien vecas saknes šādu pāreju neiztur, taču kādu laiciņu tās vēl "velk", un tikmēr parasti jau parādījušās jaunas saknītes vai jauni atzari vecajām, kas pārņem stafeti.

3. Ja orhidejai nav sakņu, uzturam ap to mitru vidi ar kupola vai maisiņa palīdzību, kā aprakstīts augstāk, taču nemēslojam! Pašā apakštases dibenā ielejam pavisam nedaudz ūdens - tā, lai tas neskartos pie saknītēm un arī nepadarītu keramzītu ļoti mitru, "kāpjot" pa to uz augšu, bet tikai tik daudz, lai tas iztvaikojot un kondensējoties uzturētu maisiņā vai kupolā augstu gaisa mitrumu. Kad atsākas sakņu augšana, paaugstinām ūdens līmeni, lai pieradinātu jaunās saknes pie hidrokultūras, kurā tām turpmāk būs jādzīvo.

Mēslošanas princips ir tāds pats kā veselām orhidejām: kamēr nenāk ne jaunas saknītes, ne lapiņas, nedz arī vecās saknes atsāk augšanu, mēslojumu nedodam. Kad atsākas augšana, ūdenim pievienojam mēslojumu parastajā devā (skat. pie tabulas iesācējiem - par katru orhideju ģinti).

Atpakaļ uz satura rādītāju

Riski, izmantojot šo metodi

Galvenais risks saistīts ar to, ka paaugstināts gaisa mitrums + samazināta (vai neesoša) ventilācija = palielināta puves un sēnītes veidošanās iespējamība. Pie tam, stāvokli pasliktina gan vēsums, gan siltums :)

Risinājums:
Ir tikai 2 lietas, ko varam ieteikt: regulāri vēdināt maisiņu vai kupolu un rūpīgi sekot lietu stāvoklim - vai nesāk kļūst mīkstas saknītes vai lapas, vai neparādās sēnītes (pelējuma) "stīdziņas", "pūkas" un "pavedieniņi". Tiklīdz mēs manām ko aizdomīgu (gadās...), tūdaļ kupolu vai maisiņu nost un izvērtējam stāvokli.

Ja problēmas ir uz lapām vai kātiem, labi palīdz malts kanēlis.
UZMANĪBU !!! Nekaistiet kanēli uz jaunajām saknītēm vai vietā, kur tās sāk veidoties, ja vien tur nav puve vai pelējums, kas tik tiešām apdraud visa auga izdzīvošanu! Cik mums mācījuši pieredzējušāki "kolēģi", kanēlis spējot apstādināt ne tikai sēnīšu un baktēriju, bet arī pašu saknīšu augšanu. Bet visas operācijas mērķis taču bija to veicināt!

Starp citu, sēnītes apkarošanai dažkārt pietiek ar "pūku" noņemšanu vai saspiešanu un pieplacināšanu manuāli (t.i. ar veikliem pirkstiņiem). Tik uzmanieties, lai netraumētu augu. Papildus nekaitēs arī Citrosepts jau minētajā proporcijā 15-20 pilienu uz 1 litru ūdens.

Atpakaļ uz satura rādītāju

Konkrēts piemērs

Izlēmām aprakstīt konkrētu piemēru, kur stāvoklis redzams "pirms"un "pēc" reanimācijas.

2009. gada 10. februārī no paziņas saņēmām glābšanai 3 falenopšus nožēlojamā stāvoklī.
Pirmajam no saknēm maz kas bija palicis pāri; 2 lapas vēl tā nekas, 2 jau vīstošas. Un bruņutis - vesela kolonija.
Otrajam bija savītušas un nokritušas visas lielās lapas, palikušas vien 3 mazās, kuru gali arī jau sāka vīst. Taču bija vairākas vēl gluži dzīvelīgas, kaut īsiņas saknītes.
Trešajam palikušas vien 2 lielās lapas, viena pusdzīva sakne un vairāku pusdzīvu sakņu stumbenīši. Uz viena no tiem - pavisam dzīvs posmiņš (vienīgais, kas bija normālā stāvoklī) pāris cm garumā. Izskatās, ka varētu būt nedaudz bojāts arī augšanas centrs.
Bēdu ainu varat aplūkot bilžukos 1. rindā. Kvalitāte gan nav diez ko laba, taču saprast var, it īpaši, ja uzklikšķinot palielināsiet...

1.	2.	3.	3. tuvplānā

Bildēs augšā saknes redzamas jau pēc visa bojāgājušā nogriešanas. Atklāti sakot, izskatījās tik bēdīgi, ka Estere izdarīja to, ko parasti citiem māca nedarīt (klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem...): sastādīja visus 3 vienā podiņā. Tas tāpēc, lai varētu ērtāk palikt zem kupola. Visi glābšanas darbi notika tā, kā aprakstīts augstāk.

Vispirms daļēji rehidratējās dzīvelīgākās no palikušajām lapām. Tad sāka parādīties pirmās jaunās lapiņas un tikai pēc tam - saknītes (citreiz mēdz būt otrādi). Lapas, kuras pamatīgi savītušas, pilnībā parasti neatgūstas, taču nost tās nevajadzētu griezt, kamēr pašas nenodzeltē, jo savu funkciju - palīdzēt augam "izķepuroties" - tās joprojām veic, kamēr vien ir dzīvas.

Bilžukos apakšā - stāvoklis maija sākumā - jaunās lapas jau paaugušas un ir pilns ar jaunām saknītēm, viss aug, tāpēc esam pārgājuši uz pilntiesīgu hidrokultūru, tikai zem kupola, tāpēc rezervuārā nepieciešams pavisam maz ūdens.


9. maijs. Augi jau pietiekami saņēmušies un aktīvi aug - pēdējais brīdis beidzot katram piešķirt atsevišķu podiņu. Podiņa izmēru izvēlamies pēc sakņu apjoma. Tā kā falenopšus no hidrokultūras hidrokultūrā ir viegli pārstādīt, saknes netraumējot, vēlāk pārstādīsim lielākos traukos. Sarīkojam arī nelielu "pārejas periodu" - arvien biežāk atstājam "pacientus" bez kupola.


Jūnija sākums. Nu, lūk, glābšanas operācija beigusies sekmīgi. Augam un gatavojamies ziedēt! Kad ziedkāti paaugsies, malači ceļos atpakaļ pie savas saimnieces.

1.- nu jau vesels un spēcīgs	Tas pats 1. - veidojas ziedkāts	1. - hidrokultūrā izaugušās saknītes tiecas uz leju, uz slapjo zonu.
2.- joprojām mazs, taču spēcīgs	2.- ir jaunas saknes un, ja varat saskatīt, ziedkāts, kas nupat pabāzis laukā snīpi	3. Augšanas centrs tomēr bija bojāts, taču augs saņēmās un izveidoja 2 jaunus augšanas centrus. Tagad būs jumis.

Ceturtais falenopsis, ko saņēmām no tās pašas paziņas, bija labākā stāvoklī, tāpēc šeit to pat nerādām, vien pasakām, ka tas kopts tika tieši tāpat un arī šobrīd veido ziedkātu.
Kopējā bilance - visnotaļ pozitīva.

Tas gan nenozīmē, ka šī metode dod 100% garantiju. Panākumi atkarīgi no daudziem apstākļiem un tos visus paredzēt šajā interneta vietnē... nav iespējams. Tāpēc vienkārši dalāmies pieredzē un vēlam veiksmi, mācoties pašiem saprasties ar savām orhidejām!

Atpakaļ uz satura rādītāju

Tālāk >

Orhideju tabula

Mēslošana

Pieredze

Problēmas

Kaitēkļi, kaites

Hidrokultūra

Blogs "Dienā"