|
|
Pats galvenais - atkārtosim to, ko rakstījām citā sadaļā - orhidārija izveide ir patiešām aizraujošs piedzīvojums, kura gaitā Estere uzzināja daudz ko jaunu un atkārtoja labi aizmirstu veco tādās jomās kā fizika, ķīmija, bioloģija, mehānika, apguva šādus tādus elektriķa darbiņus un vēl citas dzīvē visnotaļ noderīgas lietas. Pie tam, ir ne tikai interesanti - tas sniedz arī neizsakāmi daudz prieka un gandarījuma, kad sāk izdoties, puķes sāk augt griezdamās un ziedēt tik krāšņi kā nekad agrāk! Terārija tipa orhidārijs, ko pēc Esteres zīmējuma, piekoriģējot nepieciešamo, 2010. gada pavasarī uzbūvēja Ivars no akvariji.lv. Izmēri: 100 cm (garums) x 76 cm (augstums) x 50 cm (dziļums). Noņemams necaurspīdīgs vāks no materiāla Neobond, ar 2 rokturiem pacelšanai. Pie vāka iekšpusē stiprināmas lampas. Apakšā var liet ūdeni, jo bīdāmās durvis sākas tikai 11 cm no apakšmalas. Tas palīdz uzturēt augstāku gaisa mitrumu, kā arī ļauj orhidejas laistīt orhidārija iekšienē. Ja lejā nebūtu šī 11 cm dziļā baseina, nāktos tās katru reizi ņemt laukā, salaistīt un likt atpakaļ iekšā. Aizmugurē augšpusē divi atvērumi ventilācijai un dažādām trubām / vadiem. Kļūda. Bija iecerēts, bet netika izdarīts: pārplūdes noteces caurums sānos. Nu nožēlojam. Vajadzēja obligāti. Tā neesamība neļauj mums izveidot automātisku laistīšanas sistēmu. No drāšu žoga atgriezumiem izlocīts "rāmis", kura uzdevums lejā ir pacelt orhidejas virs ūdens "baseina", bet sānos režģis kalpo orhideju sakarināšanai un ventilatoru stiprināšanai. Aiz tā arī aizbāzts kokosa šķiedru plātnes fons orhidārija aizmugurē, kā arī daļa elektrības vadu un laistāmo caurulīšu. Tāpēc režģis izlocīts tā, lai starp to un orhidārija sienām paliktu aptuveni 1,5 cm atstarpe. Sākumā fonam izmantojām korķa loksnes, taču tās plīsa, ātri pelēja un sadalījās. Kokosa plāksnes parasti ir dārgas, taču Depo "noķērām" atlaides uz lielām kokosa šķiedras ripām, no kurām loca podus. Sastiprinājām divas kopā, apgriezām malas pēc orhidārija izmēriem un nu esam ļoti apmierināti. Bildē - vēl korķis. Virs šī režģa orhidārija apakšdaļā ieklāts smalkāks plastmasas režģītis, uz kura novietot orhideju podiņus - mazākie krita cauri lielā režģa acīm. Sākotnēji Envirolite 200W, augšanas spektrs 6400 K, glancēts atstarotājs. Pasūtīta internetveikalā. Galvenie šādu spuldžu pircēji ir zāles audzētāji :) Pēc 3 mēnešiem glaunā spuldze nokārās - nav reanimējama un pa iekšu kaut kas grab. Tā kā spuldzi sākām lietot tikai 2 mēnešus pēc iegādes, bet nokāršanās notika īsi pirms Esteres kārtējās došanās uz Indiju, brīdī, kad beidzot pieteicām pretenziju pārdevējam, no pirkšanas brīža bija pagājis jau nedaudz vairāk par 6 mēnešiem. Pārdevējs nesaprata, par ko esam sašutuši: "Jūs taču vienalga esat vinnējusi - pa šo laiku varējāt jau trīs ražas novākt! Ups, kādas ražas???? Tobrīd atcerējāmies par zāli... Ātrumā izveidojām jaunu - pagaidu apgaismojumu no tā, kas Latvijā bija pieejams: T5 luminiscentās spuldzes, 85 cm, 21W, 8 gab.: 827 - 4 gab. 865 - 4 gab. Nekas nav pastāvīgāks par pagaidu konstrukcijām. Nu jau deg otrā šo spuldžu paaudze (nomainītas pēc 10 mēnešiem): 827 x 4 865 x 2 840 x 2 Datora ventilatori 12 cm, klusie (13.6 dB), kas pievienoti adapteriem (saglabājušies no dažādiem sen miskastē izsviestiem sadzīves elektroaparātiem). Pirmā ventilatoru paaudze bija ar zilām LED spuldzītēm bonusā - pāris vēl saglabājušies. Relatīvajā mitrumā, kas sasniedz 100%, tie mēdz "nokārties". Sava loma ir arī tam, ka uz ventilatoriem nonāk laistāmais un smidzināmais ūdens ar mēslojuma sāļiem. Nekas nav mūžīgs. Taču atbirums ir saprāta robežās - 3 ventilatori pusotra gada laikā. Nākamā iepirktā partija bija jau vienkāršāka - necaurspīdīgi un bez zilajām gaismiņām. Galvenais parametrs - zems trokšņa līmenis. Sākotnēji bijām uzstādījuši 3, vasaras karstumā pievienojām vēl divus ventilatorus. Šobrīd iztiekam ar 3, citādi uz blokiem augošās orhidejas pārāk izkalst. Arī ar 3 ventilatoriem vējš ir pietiekošs, orhidārijā lapas kustas. Mēģinājām pāriet uz 2 ventilatoriem. Mitruma līmenis bija fantastisks, puķes jālaista daudz retāk, taču... tas ļoti patika sēnītei, kuras vairošanos līdz tam vējš bija kavējis. Žigli dabūjām pievienot atpakaļ trešo ventilatoru. 2 no ventilatoriem automātiski izslēdzas, atslēdzoties gaismai (taimeris), bet trešais darbojas nepārtraukti 24 stundas diennaktī. Lai puķu lapas neskartos pie ventilatoriem un netiktu samaltas, no stieples tika izlocīts aizsargrežģis, kuram pāri pārvilkts plastmasas tīkliņš, kādā lielveikalos mēdz pārdot dārzeņus. Ļoti būtiski, mūsuprāt, ir tas, ka esam atstājuši divas atveres orhidārija aizmugurē. Tas nodrošina vēsāka gaisa padevi termoregulācijai un svaigu gaisu ("svaigu" CO2 :))) kā tādu. Taču neesam plānojuši pievienot ventilatoru - aktīvo ekstraktoru (slinkums pārbaudīt, kā īsti to verķi latviski dēvē...), kas vilktu laukā orhidārija gaisu un nodrošinātu aktīvu gaisa apmaiņu. Šāds ventilators "izvilktu" arī mitrumu (jau pa "pasīvajām" atverēm ir jūtams mitruma zudums, salīdzinot ar rādītājiem, atveres aizdarinot). Tātad, no vienas puses, tas it kā ļautu pazemināt orhidārija temperatūru (mūsu orhidārija problēma), taču, no otras, kavētu nepieciešamā mikroklimata veidošanos. Tāpēc esam izvēlējušies temperatūru regulēt ar gaisa mitruma un parasto ventilatoru palīdzību. Nez, vai izsakāmies pietiekami skaidri, taču šī parametru sabalansēšana arī ir, mūsuprāt, vissarežģītākā padarīšana, izveidojot orhidāriju. Daļēji to nodrošina ūdens "baseins", kas laistot dabiskā ceļā veidojas orhidārija lejas daļā. Lieko ūdeni reizi nedēļā - 10 dienās novadām ar caurulīti, kā to dara akvāristi. Taču ar to vien nepietiek, lai nodrošinātu mitro tropu orhidejām nepieciešamo gaisa mitrumu. Tādēļ darbojas arī gaisa mitrinātājs (mēs to saucam par "miglas mašīnu") Clatronic LB 3212. Paredzēts dzīvojamo telpu gaisa mitrināšanai, tvertnes tilpums 6 litri (!), maksā ap Ls 26, kas ir KRIETNI lētāk nekā atbilstoši terāriju gaisa mitrinātāji. Ar ultraskaņas palīdzību ražo pamatīgu daudzumu "aukstā tvaika". Galvenais izvēles princips bija tvertnes tilpums - lai nodrošinātu orhidārijam pēc iespējas ilgāku autonomiju. Mitrinātāju ar 1 litra tilpumu būtu jāuzpilda katru dienu! Noņēmām rotējošo mitrinātāja uzgali un tā vietā atverē bez piepūles iespraudām gofrētu šļauku 2,5 cm diametrā. Spraugu ap to noblīvējām ar vati - to var viegli izņemt un atkal ielikt, kad tvertne jāuzpilda. Jo mums nezināmu iemeslu dēļ ražotājs izdomājis, ka uzpildīšanai jānotiek no apakšas, tvertni katru reizi ņemot nost un stellējot atpakaļ virsū, lai gan vienkāršāk būtu bijis noskrūvējamo atveri izveidot virspusē. Ej nu izproti... Tas arī ir šī mitrinātāja lielākais trūkums. Otrs trūkums - tvertni nav iespējams normāli iztīrīt. Tas bija ļoti aktuāli, kad vēl izmantojām ar Britu filtrētu krāna ūdeni. Kopš lietojam osmozētu ūdeni, tvertne vairs neaizaug ar aļģēm un arī membrāna vairs tā neaizsērē. Caurules otrs gals ievietots orhidārijā un šķērso to pa diagonāli. Tās gals noblīvēts, bet uz leju vērstajā daļā izveidotas vairākas lielas atveres, pa kurām tvaiks izplūst. Ja atveres ir pārāk mazas, tvaika izplūde ir apgrūtināta, tas paspēj kondensēties un no caurules galvenokārt pil ūdens. Mitrinātāju ieslēdz un izslēdz elektroniskais taimeris pēc mūsu pašu izstrādātas shēmas, kas atkarīga no apkārtējās temperatūras. Vasaras karstumā samazinām intervālu starp mitrināšanām un nedaudz palielinām mitrināšanas ilgumu dienas karstākajās stundās. Karstā laikā, piemēram, 12-14 minūtes mitrinām, tad 15-20 min. pārtraukums, tad atkal mitrināšana. Tas tā, piemēra pēc. Nav jēgas te dot mūsu mitrināšanas shēmas, jo tās katram orhidārijam atšķirsies. Viens no mūsu interneta orhidejpaziņām, piemēram, mitrina pa piecām minūtēm stundā, un vajadzīgais mitruma līmenis esot nodrošināts. Mūsu nu jau diviem orhidārijiem gaisa mitrināšanas shēma katram ir savādāka. To noteicām eksperimentālā ceļā, aktīvi izmantojot higrometru. Vienu varam teikt - lai izvairītos no pārāk biežām mitruma līmeņa svārstībām, labāk mitrināt biežāk, bet īsākus laiciņus. Tādēļ arī vajadzīgs elektroniskais taimeris. Jo lētajiem mehāniskajiem "solis" ir 15 minūtes. Tādu izmantojam mūsu otrajā - vēsajā orhidārijā, kurā atšķiras arī visi pārējie parametri. Lampas un divi no trim ventilatoriem mums ir ieslēgti 14 stundas diennaktī, bet 10 stundas - izslēgti. Šajās 10 stundās nedarbinām arī mitrinātāju. Kā tad ar nakts miglu un rīta rasu, jūs vaicāsiet? Viens no patīkamiem pārsteigumiem, iekārtojot orhidāriju, bija tas, ka dažas lietas noregulējās pašas no sevis, pateicoties fizikas likumiem. Viena no šīm lietām ir nepieciešamās gaisa temperatūras diennakts svārstības, bet otra - mitrums naktī. Mitrinātāja diennakts aktivitātes / snaudas ciklu nobeidzam ar aktivitāti tieši pirms gaismas un lielās ventilācijas izslēgšanās. Izslēdzoties lampām (t.i., pazeminoties temperatūrai orhidārijā) un samazinoties žāvējošajai ventilācijai, pēdējais saņemtais mitrums lieliski saglabājas līdz pat rītam. Gan Envirolite 200W, gan 8x21W luminiscentās spuldzes mūsu apstākļos reāli dod līdzīgu temperatūras paaugstinājumu orhidārijā - par 3-6 grādiem. Kāpēc tādas robežas? Šādu nelineāru pieaugumu, pēc mūsu vērojumiem, ietekmē temperatūra telpā, kurā orhidārijs novietots. Šāda neliela "dabiska" temperatūras paaugstināšanās dienā un pazemināšanās naktī ir tieši tas, kas mūsu puķītēm patīk, taču pie tik maziem cipariem nonācām ne uzreiz. Sākumā paaugstinājums bija dramatisks. 200W spuldze, kaut arī "ekonomiskā", karsē pamatīgi! Tas, ka CFL spuldzes nekarsē, ir tikai reklāmas sauklis. Nu, labi, tās karsē mazāk par kvēlspuldzēm, MH vai dažiem citiem veidiem, taču karsē. Ar nepacietību gaidām, kad parādīsies LED gaismas augiem par pieņemamām cenām (šobrīd visas, ko esam internetā pētījuši, ir vai nu traki dārgas, vai lētākas, taču krietni par švaku). Kā jau nedaudz augstāk rakstījām, nolēmām neizmantot ventilatorus - aktīvos gaisa ekstraktorus jeb izvilcējus. Pētot nonācām pie trim temperatūras pazemināšanas pasākumiem: Dramatiskās temperatūras paaugstināšanās dēļ bijām spiesti turēt vaļā abas atveres orhidārija aizmugurē (sākumā bija iecerēts tās noblīvēt pēc vadu un trubu ievilkšanas, lai nezaudētu mitrumu). Tas ļāva nedaudz pazemināt temperatūru, taču pazemināja arī higrometriskos rādītājus - orhidārijā ieplūstot aukstajiem tvaikiem no "miglas mašīnas", pa aizmugures atverēm izplūst daļa karstā gaiss kopā ar... daļu mitruma. Taču tieši mitrums ir otrs temperatūras pazemināšanas paņēmiens, pie tam augsts mitruma līmenis nepieciešams šeit mītošajām orhidejām! No otras puses, augus atvēsināt var arī, radot vēju ar ventilatoru palīdzību. Tas darbojas ļoti labi, taču... palīdz "izdzīt" mitrumu no orhidārija un žāvē augus. Tādēļ pat pie ļoti augstiem higrometra rādītājiem reālā situācija bija tāda, ka uz blokiem montēto augu saknes pārmērīgi žuva un arī gaisa saknes, spriežot pēc acīmredzamām pazīmēm, nesaņēma pietiekami daudz mitruma. Tādēļ arī pārgājām no pieciem ventilatoriem uz trim. Šādos apstākļos var nākties vai nu mainīt audzēšanas metodi un, piemēram, no blokiem pāriet uz podiņiem, vai arī ap saknēm pietīt pamatīgu sūnu kumšķi, kāds normālos apstākļos konkrētajam augam, iespējams, ir kontrindicēts. Vēsā laikā, kad nav nepieciešams temperatūru pazemināt, it kā varētu vēl vairāk samazināt ventilatoru skaitu. Tas ļautu vai nu samazināt miglas mašīnas darbības ilgumu (retāka uzpilde), vai arī, saglabājot esošo ilgumu, uzturēt vēl augstāku gaisa mitrumu - gaisa saknes par to būtu sajūsmā, taču... gaisa cirkulācijas samazināšana, kā jau augstāk minējām, ļauj strauji attīstīties apkārt esošajām "snaudošajām" sēņu sporām. Izmēģinājām un pēc tam dabūjām cīnīties ar sekām :( Savukārt, mūsu otrajā - mērenā klimata orhidārijā mierīgi iztiekam ar vienu ventilatoru, puķītes ir laimīgas un sēne neattīstās :) Kā redzat, parametru līdzsvarošana tiešām ir sarežģītākais darbiņš, kura veikšanai nepieciešama vismaz elementāra izpratne par fiziku (plus higrometrs, termometrs un sākuma posmā arī luksmetrs), kā arī laiks un pacietība eksperimentiem. Padomi no malas, savukārt, noder tikai, lai veicinātu jūsu izpratni par sakarībām vai piesviestu kādu ideju, taču nav ņemami kā gatavas receptes. Ūdens - osmozēts. Izmantojam Rīgas Tehniskajā universitātē taisītu osmozētāju. Gaisa mitrinātājam lietojam to tīru, bet laistīšanai un smidzināšanai izmantojam speciāli osmozes un lietus ūdenim paredzētu mēslojumu - orhideju audzētavas Akerne (Beļģijā) izstrādāto Rain Mix. Laistīšanas sistēma ir mehāniska, pusmanuāla. Uz orhidārija novietots ūdens (ar mēslojumu) rezervuārs, iekšā 4mm caurulītes, 3 gab., kas pievienotas 3 sadalītājiem orhidārija iekšpusē. Sadalītāji ir no akvāristu arsenāla - tādus laikam izmanto gaisa padevei :) Izmēģinām arī šādus Francijā pirktus sadalītājus (arī internetā tādi nopērkami), taču tie ūdenim galīgi neder - braši tek pa visām savienojumu vietām. No katra sadalītāja atiet 4-5 caurulītes, kas ūdeni nogādā orhidejām. Augi izvietoti cits zem cita, tādējādi viena caurulīte aplaista 3-4 puķītes. Pārējās ir hidrokultūrā. Ūdens tek paštecē, kad tiek atgriezti sadalītāju krāni. Ir arī kāda neērtība - katrā blokā vienlaikus var griezt vaļā pa vienam krānam, citādi nepietiek ienākošā ūdens. Tas nedaudz pagarina laistīšanas prodedūru, taču ar visu to kopumā tā neaizņem vairāk par 5-7 minūtēm dienā. Ideāli būtu, ja līdz sadalītājam būtu resnāka caurule, bet tālāk - tās pašas tievās. Tad pietiktu ar vienu centrālo ventili un ienākošā ūdens pietiktu visām caurulītēm vienlaikus. Reiz redzējām tādu verķīti internetā, taču nepiefiksējām saiti un nu vairs nespējam atrast :( Skatoties uz orhidāriju, visa caurulīšu "saimniecība" paliek apslēpta. Vienīgais neestētiskais moments ir ūdens pudele uz orhidārija. Taču droši vien var izdomāt, kā to apslēpt vai noformēt smukāk :) Ārskats no sāna: No augiem notekošais ūdens krājas orhidārija apakšā. Tas palīdz nodrošināt gaisa mitrumu. Kad ūdens sakrājies par daudz, liekais tiek aizvadīts ar 1 cm caurulīti. Būtu ierīkojuši pārplūdes caurumu, par šo lietu varētu nesatraukties - pa to ūdens, sasniedzot noteiktu līmeni, no orhidārija noplūstu pats uz tvertni, kas novietota uz grīdas, sietiņā aizturot gliemežus un citus objektus, kam tvertnē nav jānonāk. Orhidārija apakšējā daļa, kurā pastāvīgi krājas ūdens, ātri un pavisam neestētiski aizauga ar aļģēm un jau drīz sāka izskatīties pēc drūma purva. Nesekmīgi izmēģinājām dažādas attīrīšanas un aļģu nīdēšanas metodes, līdz beidzot, pateicoties jau pieminētajam Ivaram no akvāriji.lv, atradām īsto: akvārija gliemežus. Tie dzīvo tikai ūdenī un uz puķēm nelien, patērē aļģes neticamos daudzumos, ātri savairojas, bet kolonijas apjomu regulē pieejamais pārtikas daudzums (notiesātas tiek arī ūdenī iekritušās vecās orhideju lapas un ziedi). Tagad aļģu vietā "baseinā" mētājas gliemežu kakas, taču varat ticēt - tās ir daudz estētiskākas par glumajām aļģu duļķēm. Notecinot lieko ūdeni, ar caurulīti kā ar putekļu sūcēju tās aizvācam un atkal ir tīrs. Jāatceras tikai pēc ūdens notecināšanas gliemežus no spaiņa izmakšķerēt un salaist atpakaļ orhidārija "baseinā". Bonusā esam ieguvuši iespēju vērot gliemežu dzīvi - kā tie pārvietojas, ēd, mīlējas, kā attīstās ikri un no tiem izveidojas sīksīki, tikai ar lupu saskatāmi gliemezīši, aug, atkal ēd, mīlējas... Laistīšanas caurulītes nākas ik pa laiciņam nomainīt (nav jau ne grūti, ne dārgi...) - tās aizaug ar aļģēm un uz tām mēdz apmesties sēne. Profilaktiski gan tās, gan aukstā tvaika cauruli apziežam ar Citroseptu (ir vēl mums saglabājies vecais, rūgtais!) - tas sēni "nokož". Kopš izmatojam osmozēto ūdeni, stikla sienas vairs tik dramatiski neapkaļķojas, taču no smidzināšanas uz tām tomēr veidojas mēslojuma sāļu nosēdumi. Ģenerāltīrīšanu taisām reizi pusgadā - viss tiek vilkts laukā, orhidārijs iztukšots, izšrubēts, dezinficēts, nomainītas visas caurulītes, noberzts drāšu pinums un viss atkal salikts atpakaļ. Pa starpu ik pa laiciņam nākas ar ziepjūdeni notīrīt un ar sausu lupatiņu nospodrināt durtiņas, lai smuki redz cauri, un iespēju robežās (bez ziepēm un cik ļauj drāšu pinums) arī sānu sienas no iekšienes. Kā jau augstāk rakstījām, ir svarīgi sabalansēt visus faktorus: temperatūru, gaisa mitrumu, laistīšanas režīmu, ventilāciju, gaismu. Mainoties vienam, nākas mainīt arī citus vai arī tie mainās paši, gribam mēs to vai negribam. Līdzsvaru vismaz mums ir izdevies panākt eksperimentālā ceļā, ar mēģinājumu un kļūdu metodi, kas prasījusi vairāku orhideju dzīvību. Tā ir atsevišķa un ļoti plaša tēma. Ja vēlaties uzzināt mūsu pieredzi - rakstiet. Varam tikai teikt, ka, uzsākot piedzīvojumu ar nosaukumu "orhidārijs", rūpīgi jāvēro, kā jūtas jūsu augi konkrētajā orhidārijā un konkrētajos apstākļos, kas gada garumā var mainīties (piemēram, iestājoties dramatiskam karstumam vasarā vai samazinoties dabiskās gaismas daudzumam ziemā). Ļoti iespējams, ka šādos apstākļos vairs nederēs daļa internetā atrodamo ieteikumu konkrētās orhidejas kopšanai, kā arī citu pieredze - būs jātaustās un jāeksperimentē pašiem. Labi, nejauksim jums prātu vēl vairāk, it īpaši tāpēc, ka katrs gadījums ir individuāls. Piebildīsim tikai, ka klimatu orhidārijā mums palīdz uzturēt divi taimeri: viens mehāniskais, kas ieslēdz un izslēdz lampas un divus no ventilatoriem, bet otrs, elektronisks - tvaika mašīnai. Obligāts piederums orhidārijam ir termometrs-higrometrs: ļoti svarīgi ir kontrolēt gan gaisa temperatūru, gan relatīvo mitrumu. Nu, tā, tas arī aptuveni viss. Izklausās sarežģīti, bet patiesībā ir tā, kā rakstījām sākumā - tas viss ir interesants un izzinošs piedzīvojums, kas sniedz daudz prieka, kad kāda no "orhideju akvārija" iemītniecēm atkal uzzied. Un, ja to tā uztveram, visa šī darbošanās vairs nešķiet ne pārāk sarežģīta, ne apgrūtinoša. Pie tam - esam ieguvuši unikālu interjera objektu. Vienmēr esam apgalvojuši, ka puķes nevar būt interjera objekts, jo tās ir dzīvas būtnes. Taču šajā gadījumā objekts ir puķu māja ar gaismām, krāsām, vēju un miglu... un puķītēm, protams :))))) Uz šo brīdi (2012. gada marta sākums) šajā orhidārijā mājo 50 augi: orhidejas, vairākas papardes u.c. "skvoteri". Bez tam te mitinās arī bariņš tilandsiju, ko šajā skaitā neiekļāvām, jo tās neaizņem vietu, kurā varētu atrasties kāda orhideja un... ir grūti saskaitāmas :)))) Kādā vaļas brīdī centīsimies aprakstīt arī savu otro - mērenā klimata orhidāriju. |
|