2007. gada aprīļa beigās veicām pirmos soļus hidrokultūras (pasīvās hidroponikas, pushidroponiskās audzēšanas metodes...) apgūšanā. Te būs šis tas no mūsu pieredzes, kas kopš tā laika uzkrājusies.
Bet vispirms vēlamies atgādināt visiem mūsu iespējamajiem sekotājiem pasīvās hidroponikas jomā: pirms ķeraties pie savu orhideju pārstādīšanas, lūdzu, uzmanīgi izlasiet visas Loransas dotās norādes gan pirmajā, gan otrajā rakstā par hidrokultūru: kā darīt un, galvenais, kā nedarīt!
Lūk, galvenais, ko nedarīt hidrokultūrā:
* Nepārstādiet hidrokultūrā orhideju, kas tajā brīdī nedzen jaunas saknes, ir slima vai novārdzināta.
* Neievietojiet jau esošās saknes nepareizajā podiņa zonā, pirmoreiz orhideju pārstādot hidrokultūrā (sausajā zonā zemes orhidejām un mitrajā zonā epifītiem).
* Neatstājiet apakštasi tukšu, ja pirms tam neesat ar tīru ūdeni kārtīgi izskalojis keramzītu.
* Nelietojiet mēslojumu pārāk spēcīgā koncentrācijā, kā arī mēslojumu, kas nav piemērots jūsu izmantotajam laistāmajam ūdenim.
Pie Loransas teiktā varam piebilst (no rūgtas pieredzes un jau kuro reizi), ka "palodzes orhideju" pārstādīšana ziemā, kad ir tumšs un, iespējams, vēss, MUMS NEŠĶIET LABA IDEJA un, ja vien nav SOS situācija, mēs neieteiktu to darīt.
Hidrokultūra + aukstums !!!
Nelielas temperatūras svārstības mēdz būt jebkurā mājoklī, un orhidejām tās ir pat nepieciešamas.
Taču, ja aukstajā gada laikā jūsu mājās ir izteikti vēss vai ir lielas temperatūras svārstības (piemēram - malkas apkure vai apkure, kas noregulēta tā, lai jūsu prombūtnē uzturētu vien minimālu siltumu), pēc mūsu domām hidrokultūra nebūs īstais orhideju audzēšanas paņēmiens - orhidejām mitrums (t.i., hidrokultūra) "draudzējas" ar siltumu, bet sausums - ar vēsumu.
Ko darīt ar hidrokultūru, ja mājās, kur parasti gan cilvēkiem, gan puķītēm ir silti un jauki, iestājas pēkšņs un negaidīts vēsums?
Hidrokultūrā izteikti vēsā laikā pazeminām ūdens līmeni rezervuāros. Ja temperatūra nokrītas līdz minimāli pieļaujamajai un pat nedaudz zemāk, bet ar elektriskajiem sildītājiem nav līdzēts, izskalojam substrātu ar tīru ūdeni un neuzpildām rezervuāru vispār, vien ik pa vairākām dienām no augšas keramzītu pasmidzinām, lai augs nesāktu kalst. Un gaidām siltumu...
Ja šāds vēsuma periods nav ilgs un nav nežēlīgi auksts, tad, šādi rīkojoties, orhidejas hidrokultūrā, vismaz mūsu mājās, to pārcieš veiksmīgi. Ir tikai normāli, ja falenopši ilgstoša vēsuma rezultātā (mūsmājās trakākais ir bijis, kad apsaimniekotājs kavējās ar apkures pieslēgšanu un temperatūra dienas 10 bija aptuveni +14) nomet pumpurus un pat ziedus un pārtrauc sakņu un lapu augšanu. Atjaunojoties normālai temperatūrai, tie, vismaz pie mums, atsāk dūšīgi augt.
Protams, pat palodzes falenopšu pacietībai ir robežas - atcerieties, ka viņu senči tomēr ir tropu augi un pārāk zemā temperatūrā dzīvot nespēj. Par dažādu orhideju aukstumizturību varat palasīt, uzklikšķinot uz attiecīgā ziediņa šeit.
Neaizmirstiet uzmanīt, lai salā lapas neskartos pie loga rūts, citādi tās var apsalt.
Viens no šīs vietnes lasītājiem, Dzintars, vaicāja, kāpēc īsti izvēlējāmies hidrokultūru. Labs jautāums, tāpēc ar atbildi padalīsimies arī šeit:
"Mūsu gadījumā pirms hidrokultūras augiem bija problēmas ar mitrumu (gan uz vienu, gan otru pusi) manās biežajās prombūtnēs - nevaru prasīt no vīra, lai viņš ne tikai viens pats apkoptu visu zaļo tautu (nezinu, 150-200 augus) un arī mūsu dzīvās radībiņas, bet arī apgūtu zināšanas - kuram cik un kādas ir pazīmes, ja par daudz vai par maz. Tātad vajadzēja visu universalizēt un minimizēt pieliekamās pūles. Citādi vīrs varētu pateikt "Basta!", jo prom varu būt gan 2 nedēļas, gan 2 mēnešus. Un tā tomēr ir papildu slodze un atbildība, tātad arī stresiņš vīra cilvēkam, kam gan patīk puķes, kad viņas zied, taču puķkopība nav īsti viņa hobijs :)
Hidrokultūra, ja tā pareizi organizēta, minimizē iespēju pieļaut kļūdu ar laistīšanu aiz nezināšanas. T.i., vienmēr var būt kļūdas aiz aizmāršības, no tām nekāda kultūra nepasargā, taču, ja ir atzīmēts, līdz kurienei rezervuārā jābūt ūdenim, tad nav riska pārlaistīt vai "nedalaistīt". Atšķirībā no parastās laistīšanas vai mērcēšanas, kad tomār ir jāprot novērtēt, vai augs jau jālaista, vai vēl 3 dieniņas jāpagaida. To es no vīra nevarētu prasīt... Taču, kā jau esmu daudzkārt teikusi, hidrokultūrā, savukārt, vēl rūpīgāk nekā "parastajā" jāseko telpas temperatūrai. T.i., aukstā laikā mitrumam jābūt mazāk.
Vēl - vasarā izkaram lielu daļu hibrīdu dārzā vasarnīcā, laipnu kaimiņu uzraudzībā. Kaimiņi gan ir lūgti nedaudz pieskatīt, taču - tas pats : nevaram viņiem lūgt arī kaut ko izvērtēt...
Blakus bonuss - kad esmu mājās, arī man mazāk laika nepieciešams laistīšanai un tās nepieciešamības izvērtēšanai.
Tātad, rezumējot - hidrokultūra atbrīvo laiku, ja esat slinkāks un/vai augu daudz (mūsu gadījumā - abi šie apstākļi) un minimizē laistīšanas kļūdu iespējamību, vienīgi jāpatur prātā aukstuma faktors.
Otrs apstāklis, kāpēc izvēlējos hidro - klasiskā substrāta neizbēgamā degradācija un ar to saistītais puves risks. Un arī vienkāršā un maztraumējošā pārstādīšana no hidro uz hidro, ja nepieciešams. Arī tas, ka, ja vien keramzītā nebūs beigtu sakņu, tur mazāk veidosies arī dažādas baktērijas un sīkbūtnes. Tāpēc, ja adaptācijas procesā liela daļa veco sakņu atmirušas, pēc pusgada - gada (no apstākļiem) vēlreiz uzmanīgi pārstādu jaunā keramzītā, lai atbrīvotos no visa vecā un pūstošā un paliktu tikai labi adaptētās vecās saknes + jaunās "hidrosaknes".
Trešais - bez vai gandrīz bez saknēm palikušu augu glābšana (par to esam diezgan plaši rakstījuši citās sadaļās).
Riski - 1) mitrums + aukstums, par ko nebeidzu atkārtot. 2) adaptācijas periods - tāpēc iesaku izvēlēties brīdi, kad augam veidojas jaunās saknes. 3) pareiza ģinšu un sugu izvēle, jo ne katrai orhidejai hidrokultūrā patiks."
Estere, 10.06.2014.
Mūsu pieredze ar hidrokultūru šobrīd (06.2014.) ir septiņu gadu garumā. Nav nekāds traki ilgais laiks, taču pietiekams, lai izdarītu secinājumus par metodi kā tādu. Varbūt kādam noder... Te tā ir dienasgrāmatas veidā:
1.07.2007
Uz šo brīdi mūsu pašu pieredze aprobežojas ar 2 mēnešiem, taču izskatās cerīgi. Vēl par agru izdarīt secinājumus vai ieteikt citiem mums sekot, taču pirmie vērojumi jau ir.
Neklausot Loransai (nobijāmies riskēt...), uz hidrokultūru pārcēlām nevis spēcīgākos augus, bet gan 2 vājākās no savām orhidejām - falenopsi, kas vairākus gadus nīkuļo (lai gan tiek kopts tieši tāpat kā visi citi, kas zeļ un zied), kā arī nedaudz aizkaltētu (mea culpa!) odontocīdiju. Taču, un te mēs atkal citējam to pašu Loransu: "Neskatieties uz maniem darbiem, klausieties manos vārdos!"
Jau pēc nedēļas abiem sāka parādīties jaunas saknītes. Taču pēc mēneša ievērojām, ka, spriežot pēc lapu un gaisa sakņu stāvokļa, abiem tā kā par maz mitruma. Noriskējām un paaugstinājām ūdens līmeni rezervuārā, tādējādi paaugstinot arī mitro zonu podiņā. Gala beigās pat, sekojot Loransas ieteikumam, pa virsu uzlikām dažus sfagnas zariņus - ne gluži uz saknītēm, bet ļoti tuvu tām.
Mums par lielu pārsteigumu, falenopsim, šķiet, ir iepatikusies mitrā zona - viņš tajā dažām saknēm ir izveidojis tāāādus treknus atzarus! Savukārt, citas saknes, šķiet, ir atmiršanas procesā. Tā kā viss notiek.
Odontocīdiju jau plānojam pārstādīt vēlreiz - šoreiz mitrajā zonā. Gaidām tikai, lai saņem spēkus.
Būs jaunumi - ziņosim.
Uzklikšķini uz bildēm un palielini!
Turpinājums (2.10.2007):
Kopš pavasara uz hidrokultūru pārceltas ir nu jau 5 no mūsu orhidejām: bez falenopša un odontocīdijas arī pafs, burrageara un zigopetāls. Mūsu vērojumi: visiem šī metode patīk, izņemot, varbūt, odontocīdiju, kas neko lāga nav paaugusies. Pāris nedēļās pēc pārcelšanās keramzītā notika šādas lietas:
Uzklikšķini uz bildēm un palielini!
- burragearai parādījās jauns ziedkāts (pirmā pašmāju ziedēšana!), kas nu jau veiksmīgi izplaucis un smaržo kā aptracis;
- pafam parādījās jauns dzinums un vēl pēc dažām nedēļām arī ziedkāts;
- nabaga zigopetālam, kuru nežēlīgi apgrauza gliemeži dārzā, kamēr tehnisku iemeslu dēļ pāris nedēļas nevarējām to apraudzīt (mēs taču jums teicām - vasaras ganībās orhidejas jāuzmana no kāriem mīkstmiešiem...), ātri vien parādījās jauns asniņš un nu jau veidojas jauns dzinums.
Arī falenopsis beidzot sāk veidot arvien lielākas lapas.
Secinājums: bilance ir pozitīva. Tfu tfu tfū...
Esam atraduši arī estētisku risinājumu, kā nomaskēt plastmasas pudeles, kurās šīs orhidejas tagad sastādītas: smukas augstas vāzes, ūdens krūzes un kašpo. Lūk, daži piemēri:
Ir arī viena negatīva pieredze: uz ātru roku un nedaudz nerūpīgi pārstādījām hidrokultūrā arī iepriekš atdalīto otro pusi no nīkstošās odontocīdijas, bet... tā ātri vien pārcēlās uz labākiem laukiem. Tas nozīmē, ka pārstādīšanai kā tādai un hidrokultūrai konkrēti ir jāpieiet nopietni!
Vēl pēc nepilna mēneša (27.10.2007):
Visas 5 mūsu "hidroorhidejas" ir ļoti labi pārcietušas lielo aukstumu, kas dzīvoklī valdīja līdz apkures pieslēgšanai (kas notika tikai tad, kad bijām jau galīgi pārsaluši). Zigopetāla jaunie asniņi turpina sparīgi augt, Venēras kurpīte cītīgi gatavojas ziedēšanai, arī tās jaunais dzinums aug dūšīgi, un pat odontocīdija beidzot ir saņēmusies un atsākusi augt, dzenot saknītes uz mitrās zonas pusi!!!
7.12.2007.
Esam sajūsmā par hidrokultūras rezultātiem:
- Pafs jau nedēļu zied kā nekad agrāk (ziedpumpurs parādījās ļoti ātri pēc pārstādīšanas), pirmo reizi šim būs nevis 2, bet veseli 3 ziedi!!! Vienlaikus strauji izaudzis jaunais dzinums, kas parādījās pēc pārejas uz hidrokultūru. Parādījušās vairākas jaunas un spēcīgas saknes (arī pirms tam to nebija mazums...).
- Burrageara pirms 3 nedēļām noziedēja un tūlīt pat sāka nākt laukā kārtējais ziedkāts. Gaidām smaržīgu ziedēšanu. Arī lapas beidzot vairs neplisējas. Agrāk saplisētās, protams, tādas arī paliks.
- Gliemežu apgrauztā zigopetāla jaunie dzinumi saņēmušies. Nu ir skaidrs, ka būs dzīvotājs.
- Falenopsis saņēmies, ir liela jauna lapa un lērums jaunu sakņu, kas labi adaptējušās mitrajā zonā. Līdz ar to beidzies šī falenopša murgs: agrāk, līdzko augšā parādījās jauna lapa, vecākā no apakšas savīta un nokalta. Tagad visas stingras un smukas.
- Odontocīdija beidzot aug griezdamās. Jaunais dzinums, kura augšana pirms "hidroepopejas" bija apstājusies, pēdējos mēnešos strauji attīstās un nu jau ir gandrīz pieaudzis.
Pafa zieds, aiz kura slēpjas vēl 2 pumpuri
Burragearas jaunais ziedkāts
Reanimētais zigopetāls
Saņēmies falenopsis
Visām šīm orhidejām dūšīgi nāk laukā jaunās saknītes un iet pa taisno uz mitro zonu:
Pafa jaunās saknītes, vēl pat nav tik spalvainas kā vecās...
Falenopša treknās "sliekas"
Odontocīdijas mērķtiecīgās tievules
Paceļot pa virsu salikto sfagnu, labi redzamas odontocīdijas jaunās saknītes arī augšā
Secinājums - ja liek hidrā novārdzinātu augu (kā mēs odontocīdiju un falenopsi), uz īstu atlabšanu var nākties gaidīt ļoti ilgi (mūsu gadījumā - ap pusgadu), bet tomēr gala rezultāts ir (nu labi, nebūsim tik kategoriski, teiksim "var būt") pozitīvs.
10.02.2008.
Viss iet savu gaitu. Īsumā:
* Burragearas jaunais ziedkāts pilnos ziedos kopš janvāra vidus.
* Pafam pirmais zieds izplauka novembra beigās, pēc tam vēl divi, kuri zied vēl joprojām.
* Apgrauztajam zigopetālam abi dzinumi jau pieauguši, parādījies trešais asniņš.
* Odontocīdijas jaunais dzinums arī pieaudzis, parādījies un jau paaudzies vēl viens.
* Vienīgi falenopsis dabūja ciest no pārāk zemās temperatūras, kas ilgāku laiku valdīja dzīvoklī, un laikam arī no gaismas trūkuma: visām saknēm, izņemot vienu, apstājusies augšana, dažām pat melni galiņi, un vecākā lapa (apakšējā) nodzeltēja un nokrita (jau atkal !!!). Pārējās lapas izskatās OK un tikko sāka nākt laukā jauna (jau nedēļu visi falenopši dzīvo "Gaismas pilī" - uz palodzes ar papildapgaismojumu (beidzot !!!) un siltākā telpā...
* Ar nepacietību gaidām pavasari, lai pārstādītu keramzītā vēl vairākas orhidejas.
26.04.2008.
Gandrīz gadu ilgā pieredze (kas gan nav nekāds ilgais termiņš, taču savs priekšstats par metodi jau radies) ir iedvesmojoša. Tāpēc nepacietīgi gaidījām pavasari, kad kļūs siltāks un gaišāks un orhideju saknītes metīsies augt. Jo gribējām vēl vairākus augus pārstādītu hidrokultūrā. Nu šis darbiņš ir daļēji paveikts. Tikai daļēji, jo četrām orhidejām vēl neesam atraduši atbilstoša kalibra keramzītu, bet vienai - pietiekami platu un augstu trauku. Par mūsu piedzīvojumiem hidro-trauku meklēšanā varat pasmieties Tirgus dienas blogā.
Tātad, mūsu "hidroorhideju" saimei nesen pievienojušies:
- Viens no mūsu vecajiem falenopšiem.
- Vēl divi falenopši - cietēji, kas kopš rudens atradās "reanimācijā" - viens, ko kāda paziņa ar apkopējas palīdzību bija gandrīz nopūdējusi darba vietā, un otrs, kuru, pārkāpjot pati savus principus, biju aiz žēluma nopirkusi ar jau pūstošām saknēm. Tā kā abiem gandrīz vairs nebija veco sakņu, bet jaunās nāca laukā dūšīgi, nolēmu, ka šie ir vislabākie apstākļi, lai augu radinātu pie h-kultūras. Jo pārejas periodā cieš g.k. vecās saknes, savukārt jaunās, ja jau no paša sākuma pie "hidro-" pieradušas, to uztver kā ļoti dabisku un patīkamu vidi.
- Venēras kurpītes mazulis, kas no dabas mīl mitru substrātu, tādēļ pat nenācās meklēt šauru un augstu trauku (ko atrast ir problēma), pietika ar nelieku jogurta trauciņu.
- Sugas falenopša Phalaenopsis equestris bērniņš (keiki). Sugas, t.i., dabā sastopamie falenopši, ko franči smuki dēvē par botāniskajiem, nav, pretstatā hibrīdiem, īpaši pielāgoti dzīvei cilvēka mājoklī ar centrālapkuri. Šim konkrētajam mazulim pie mums gaiss bija par sausu. Tādēļ lapas bija sākušas vīst, saknes - čokuroties, bet to galiņi pārstāja augt un nomelnēja. Tā rezultātā sīkais mēnesi pavadīja zem kupola, t.i. otrādi apgrieztas vāzītes virs ūdens trauciņa. Šādos "siltumnīcas" apstākļos viņš naski atsāka augt un pat sāka veidot 2 tievus ziedkātiņus. Tas mūs mudināja meklēt labāko risinājumu, lai augu nostiprinātu stāvus, neaizņemtu palodzi ar kupolu, tomēr nodrošinātu mazulim augstāku gaisa mitrumu. Risinājums, ko atradām - hidrokultūra. "Podiņu" ievietojām platākā un pietiekami dziļā stikla vāzē, kas arī piedalās nepieciešamā mikroklimata nodrošināšanā. Nu jau pagājusi nedēļa, par rezultātiem vēl grūti spriest, taču izskatās cerīgi.
- Peskatoreja (Pescatorea dayana). Nobijos, ka citādi nespēsim nodrošināt saknēm nepieciešamo mitro vidi - šo augu ir ļoti riskanti iekaltēt.
Phalaenopsis equestris hidrokultūrā
Ūdenim iztvaikojot caur vāzītes plato atvērumu, veidojas mitrāks mikroklimats
Izglābtais falenopsis mazā ūdens pudelītē, kas ievietota vāzē
1.06.2009.
Nu jau iet mūsu trešais hidrokultūras gads un pieredze tik tiešām ir iedvesmojoša. Šobrīd hidrokultūrā atrodas 2/3 no mūsu orhidejām: gan gandrīz visi hibrīdi, gan arī daļa savvaļas sugu. Neviens no pārstādījumiem nav izrādījies neveiksmīgs.
Tātad: uz šo brīdi mums hidrokultūrā aug:
13 falenopšu hibrīdi, kā arī viens savvaļas (equestris). Zied kā traki, vienam nupat 40 ziedu un vēl jauni pumpuri veidojas. Arī equestris zied regulāri, zaro ziedkātu un zied atkal.
6 Venēras kurpīšu hibrīdi, no tiem viens - primārais (delophyllum). 3 no tiem zied regulāri un krāšņāk nekā agrāk. Vienam gaidām pirmo ziedēšanu, bet 2 vēl maziņi...
5 odontoglosa hibrīdi. Ziemā ziedēja visi, bet burrageara - pat vairākas reizes gada laikā.
4 oncīdijas, no tām viena savvaļas (euryclinum). Rosy sunset ziedēja ļoti smuki, tvinklītei šobrīd veidojas ziedkāts, dzeltenajam hibrīdam ziednesi apgrauza pūkainās bruņutis un Estere, tās apkarojot, piebeidza galīgi, bet nu jau ir smuki atkopies, savukārt savvaļas sudzinieks vēl nav ziedējis un arī netaisās...
3 masdevallijas un drakulas. Ted Khoe jau veselu gadu zied visu laiku praktiski bez pārtraukumiem, pārējās hidrokultūrā nesen un vēl nav tajā ziedējušas.
2 bigibbum tipa dendrobijas (abas gada laikā ziedējušas jau divreiz).
Pa vienai : Dendrobium nobile (nesen pārstādīta), Pescatorea dayana (ziedēja traki smaržīgi), Encyclia cochleata (ziedēja un ir 2 jauni dzinumi), Angraecum didieri (samocījās parastajā substrātā, tagad "hidrā" sāk atkopties), zigopetāls (mjā, tam gan laikam kaut kas nepatīk), epidendrs radicans (vēl jauniņš, nav ziedējis).
Masdevallija Ted Khoe, nesen iestādītais falenopša keiki, kas nu veido ziedkātu, un oncīdija eurycline
Falenopsis ar 40 ziediem
Miniatūrā Twinkle oncīdija hidrokultūrā
Ir arī viena problēma: visērtāk ūdens līmeni kontrolēt ir tad, ja rezervuārs ir caurspīdīgs. Tāpēc cenšamies pēc iespējas vairāk izmantot stikla traukus. Taču... gaismā un mitrumā vairojas aļģes, kas netika novērots, kamēr izmantojām necaurspīdīgos rezervuārus - keramikas "kašpo". Savukārt, aļģes regulāri jāizskalo, lai pārmērīgi nesavairotos, jo tad tajās mēdz ieperināties melnās kolembolas jeb lēcastes, kas no tām barojas un orhidejām gan nekaitē, taču "psiholoģiski traumē" orhideju kopējus... Izeja - regulāra substrāta skalošana, kas ir nedaudz apgrūtinoši, kaut tā vai tā ik pa laikam būtu jādara, vai arī - necaurspīdīgi rezervuāri, kas gan ir mazāk ērti kontrolei.
27.07.2010.
Pagājušā gada nogale un jaunā gada sākums mūsu orhidejām nebija īpaši veiksmīgi. Pa pusotru mēnesi, kamēr Estere bija Indijā, laputis iznīcināja trīs no mūsu masdevallijām, tostarp arī lielo `Ted Khoe`, kas bija hidrokultūrā (nu gan esam iegādājušies jaunu). Vēl vairākas orhidejas smagi cieta, bet nu ir atkopušās. Savukārt, vasaras trakais karstums izrādījās nāvīgs dažām skaistulēm, kuras dabā aug vēsākos apgabalos.
Galvenais lielais un patīkamais jaunums ir tas, ka pavasarī ierīkojām savu orhidāriju (terārija tipa). Uz to pārcēlās galvenokārt mazās un miniatūrās savvaļas orhidejas, plus daži reanimācijā esoši palodzes hibrīdi. Tostarp arī hidrokultūrā augoši. Tā kā vēl neesam atrisinājuši automātiskās laistīšanas problēmu, tieši hidrokultūrā esošās orhidārija iemītnieces mums sagādā vismazāk raižu - tās "laistās" pašas. Ļoti mitrajā (~80%) gaisā pat rezervuāri nav īpaši jāpapildina. Esam apmierināti.
Hidrokultūrā aug visi mūsu hibrīdi, izņemot 3 vecākos falenopšus, kas pastāvīgi zied vai grasās ziedēt jau pāris gadu no vietas, tādēļ tos pagaidām neaiztiekam.
Esam izlaidušies un, neskatoties uz Loransas brīdinājumu, hidrokultūru izmantojam arī kā savārgušu orhideju glābšanas metodi. Strādā...
Līdz šim mums vēl nav bijis nevienas orhidejas, kam hidrokultūra būtu acīmredzami nākusi par ļaunu un ko būtu nācies pārstādīt atpakaļ klasiskajā substrātā. Toties no daža cita orhidejmīļa esam dzirdējuši par neveiksmīgu šīs metodes ieviešanu. Kā jau kaut kur minējām, veiksme orhideju audzēšanā ir daudzu faktoru summa. Arī hidrokultūra acīmredzot nav panaceja un vienmēr būs kāds, kam tā nederēs. Cik labi, ka pastāv izvēle!
9.04.2012.
Tūlīt būs 5 gadi, kopš daļa mūsu orhideju aug hidrokultūrā. Tā kā sākām ar nelielu augu daudzumu, grūti sniegt statistiski pārliecinošus datus par rezultātiem ilgtermiņā. It īpaši tāpēc, ka orhidejas mēdz krist par upuri arī dažādām ar hidrokultūru tieši nesaistītām ķibelēm, piemēram, kaitēkļiem, slimībām vai pārmērīgam vasaras karstumam.
Kā jau rakstījām, pirmos uz hidrokultūru pārcēlām divus sanīkušus augus - falenopša hibrīdu un odontocīdiju. Falenopsis, diemžēl, gāja bojā no mums nezināmas slimības, taču odontocīdija aug vēl joprojām. No nākamajiem - dzeltenā Venēras kurpīte braši aug hidrokultūrā jau piekto gadu un regulāri priecē ar ziediem. Tāpat arī otra kurpe, kas hidrokultūrā nonāca nedaudz vēlāk. Zigopetāls un burrageara, diemžēl, krita par upuri kaitēkļiem, taču saglabājušies šo augu stādiņi, kas joprojām aug hidrokultūrā. Jau vairākus gadus hidrokultūrā ļoti sekmīgi aug visi mūsu "palodzes" falenopši, kā arī savvaļas Phalaenopsis equestris, tāpat arī oncīdiju hibrīdi - "tvinklīte" ziemā ziedēja ar aptuveni 40 ziedkātiem!!! Lieliski hidrokultūrā aug odontoglosa un dendrobiju hibrīdi, enciklija (vai kā nu viņa tagad jāsauc...) cochleata. Epidendrs radicans hidrokultūrā un orhidārijā ir burtiski aptracis - zied jau n-to mēnesi un aug uz visām pusēm. Tāpat no savvaļniecēm par hidrokultūru "kaifo" Gastrochilus somai, kas mūsu siltajā orhidārijā vispār aug "līdz ausīm" (t.i., ar visām saknēm) ūdenī.
Ir arī neliela negatīva pieredze, kas saistās ar:
Hidrokultūru + aukstumu. Šī iemesla dēļ esam zaudējuši trīs augus;
Hidrokultūru + aizkaltēšanu. Tas vairākkārt noticis, Esterei ilgāku laiku esot prom no mājām, kad "dežūrlaistītāji" nav izpratuši, kāds ūdens līmenis jāuztur rezervuāros. Neko darīt, tāda ir maksa par iespēju ceļot. Šī iemesla dēļ esam zaudējuši augus 3-4. Vienalga esam neizsakāmi pateicīgi tiem dažiem drosmīgajiem, kas piekrīt parūpēties par kopumā ap 100-150-200 augiem mūsu prombūtnes laikā (skaits atkarīgs no gadalaika, jo vasaru daļa augu pavada brīvdabā) ;
Vēl dažas hidrokultūrā augošas orhidejas esam zaudējuši citu iemeslu dēļ - slimības (sēne), kaitēkļi... Šos zaudējumus nevaram norakstīt uz "hidrokļūdu" rēķina, jo neliels atbirums mēdz gadīties pie jebkuras audzēšanas metodes, it īpaši tad, ja vairāk nekā 100 augu kopšanu ik pa laiciņam nākas uzticēt kādam cilvēciņam "no malas" :)
Pēc mūsu vērojumiem (bet, iespējams, tā ir tikai sagadīšanās), hidrokultūra ne īpaši patīk zigopetāla radiniekiem. Arī mūsu promenejai tā nepatika. Tagad to audzējam klasiskajā mizu substrātā. Mēģinājām ar Phalaenopsis violacea, nepatika, dabūjām pārstādīt atpakaļ mizās. Glābšanas nolūkos hidrokultūrā pārstādījām Angraecum didieri, iesākumā panākumi bija lieliski, taču, sākoties straujākām gaisa temperatūras svārstībām, augs aizgāja bojā.
Kaut arī neliela daļa mūsu savvaļas orhideju aug hidrokultūrā, taču ar šīs metodes piemērošanu savvaļniecēm esam ļoti uzmanīgi un iesakām uzmanīties arī citiem. Un 10 reizes nomērīt pirms griešanas, t.i., pārstādīšanas.
Visumā joprojām esam ļoti apmierināti ar šo metodi. Uz to pārcelti visi mūsu "palodzes hibrīdi", izņemot cimbīdiju un divus vecākos falenopšus - tie abi nonāks hidrokultūrā tuvākajā pārstādīšanas reizē. Nupat mūsu "zaļajai tautai" pievienojusies arī viena "palodzes" katleja, ko atstāsim klasiskajā mizu substrātā.
10.06.2014.
"Hidropieredzi" esam krājuši nu jau 7 gadus. Pirms diviem gadiem sākām eksperimentēt ar alternatīvu metodi - "slapjajiem podiņiem", tāpēc tagad mums ir izvēle. Augus, kam pilnīgi noteikti patiks hidro, stādām hidro, bet tos, par kuriem ir šaubas - slapjajos podiņos.
Par jauno metodi vēl plaši stāstīt par agru - divi gadi nav nekāda lielā pieredze un nedod pietiekamu laika atkāpi, lai izdarītu gana pamatotus secinājumus. Taču pirmie rezultāti ir ļoti cerīgi.
Toties hidrokultūrā stādītie augi joprojām aug normāli, labāk nekā pirms hidrokultūras. Šobrīd mūsmājās tie pamatā ir falenopšu, oncīdiju, odontoglosu un Venēras kurpīšu hibrīdi plus Phalaenopsis equestris - savvaļas falenopši, kas pie mums ir savairojušies un kam šī metode, šķiet, ļoti patīk. Keramzītā aug arī pāris katleju, miltoniopsis un brasijas hibrīdiņš. Nu, varbūt vēl šis tas, kas šobrīd izkritis no prāta. Gandrīz viss pārējais ir "slapjajos podiņos". Tuvākajās dienās pēdējā montētā orhideja arī pārvākies uz "slapjo" (jāpiebilst, ka slapjuma līmenis tajos ir kontrolējams un šajā gadījumā tas drīzāk būs "mitrais"), tātad mums vairs nebūs montēto. Klasiskajā substrātā šobrīd ir vien pāris cimbīdiju un tas laikam viss.
Ir šajā laikā bijuši arī sāpīgi zaudējumi. Visi - periodos, kad nav bijis laika vai iespēju orhidejas rūpīgāk uzmanīt un pēkšņi ir uznācis aukstums. Tātad vēlreiz - slapjums ar aukstumu orhideju pasaulē nedraudzējas. Tas arī ir galvenais hidrokultūras trūkums, kas gan ir novēršams ar rūpīgāku uzmanīšanu un ūdens līmeņa pazemināšanu aukstākos apstākļos. Citādi - metode ir super!
Plašāk par hidrokultūru (precīzāk - pushidroponisko audzēšanas metodi jeb pasīvo hidroponiku) latviešu valodā varat palasīt Loransas rakstu divos turpinājumos ŠEIT.