Lai apskatītu fotogrāfijas PC: neklikšķinot novietojiet virs tām kursoru; Android: pieskarieties ar pirkstu bildei.
Rozīgais cimbīdijas hibrīds pie mums veiksmīgi mitinājās un auga gadus desmit, taču "salāta" statusā - lapas krāšņas, ziedu nebija.
Rīkojāmies, kā māca mūsu draugs Žans Fransuā , kuram pašam cimbīdijas zied kā trakas, taču - nekā.
Līdz beidzot 2012. gada sākumā beidzot sagaidījām! Bijām jau aizmirsuši, kādā krāsā šī ir :)
Tagad, pēc gandrīz 10 gadiem, no pieredzes varam teikt, ka mājā ar malkas apkuri (nepārkurinātā!) un dārzu, kur cimbīdijas izlikt vasaras nometnē, problēmām
ar uzziedināšanu nevajadzētu būt. Kopš mūsējās ir šādos apstākļos, zied regulāri.
Diemžēl, pēc vairākām veiksmīgām ziedēšanām uz lapām parādījās vīrusa pazīmes, kuru dēļ no šīs skaistules nācās ar skumjām atvadīties.
Otra, dzeltenā, bija Esteres mīlule: spilgti dzelteniem ziediem, kuri paliek pusvirus,
līdzīgi tulpītēm, un brīnišķīgu ūdensrožu/tulpju smaržu... Varētu būt Cymbidium `Shiny Yellow` vai `Kusuda Fantasy`.
Diemžēl tā jau daudzus gadus ir bezvēsts prombūtnē. Pirms vēl bijām tikuši pie malkas apkures, bijām abas cimbīdijas izlikuši Rīgā kāpņu telpā, lai šīs dabūtu vajadzīgo vēsumu, un pēc laiciņa konstatējām,
ka vienai "pieaugušas kājas". Aptaujājām gan sētnieci, gan visus mūsu kāpņu telpas puķmīļus - varbūt kāds aiz žēlsirdības nabaga trimdiniecei devis patvērumu, taču nekā. Atliek vien cerēt, ka jaunajās mājās puķukam klājas labi un ka jaunais saimnieks vai saimniece ir sapratis, ka tā ir orhideja, kas kopjama nedaudz savādāk, nekā vairums citu telpaugu...
Tagad mūsmājās veiksmīgi aug un zied cita dzeltenā, ar sarkanu mēles galiņu, taču joprojām skumstam pēc "tulpītēm"...
Par cimbīdiju kopšanu: šeit, par to, kā cimbīdiju uzziedināt atkārtoti, sīkāk šeit, bet par orhideju mēslošanu: te.