| |
|
|
|
|
|
|
|
|
SEKSTAINĀ CELOGĪNE(Coelogyne cristata)
Lai apskatītu fotogrāfijas PC: neklikšķinot novietojiet virs tām kursoru; Android: pieskarieties ar pirkstu bildei.
Šī krāšņā Himālaju puķe, kas dabā aug Indijā un Nepālā, 1500-2500 metru augstumā, bija sens Esteres sapnis -
pirmā orhideja, kuru viņa atceras no agras bērnības...
Atvesta no Francijas 2008. gada martā, tā pie mums pirmo reizi uzziedēja 2009. gada 28. janvārī un ziedēja līdz marta sākumam. Tos priekus! Un kur tad nu vēl tuberīdiju bumbuļi - skatoties uz tiem, kļūst saprotams, kāpēc nosaukums
"orhidejas" izveidots no grieķu vārda, kas apzīmē... sēkliniekus.
2010. gada vasaras karstumā mūsu "sekstainajai" gadījās "nervu sabrukums", no kura puķe nespēja atgūties piecus (!) gadus. Celogīnei galīgi "nobruka" gadalaiku izjūta. Pēkšņi tā sāka audzēt jaunu tuberīdiju paaudzi, lai gan iepriekšējie vēl īsti nebija nobrieduši. Rezultātā ziemā, kad bija jāzied, celogīne vēl tikai briedināja tuberīdijus... Lapu bija maz un arī jaunie tuberīdiji ziemas švakajā saulītē veidojās divreiz sīkāki nekā agrāk. Toties piecos gados to izveidojās krietni daudz. Nācās augu pat nedaudz apcirpt, pāris bumbuļu virtenītes apsakņojot turpat podiņā. Rezultātā celogīne nu ir smuki sakuplojusi.
2015. gada vasarā jaunie tuberīdiji beidzot bija normālā izmērā un vairs nezaudēja lapas. Izskatījās daudzsološi... šķita, ka velk uz ziedēšanu. Sajūta izrādījās pareiza - decembra beigās izveidojās pieci ziedkāti. Savas neuzmanības dēļ (aukstumā vaļā atstāts logs...) trīs no tiem gan apsaldējām, taču arī atlikušo divu ziedēšana bija gana krāšņa un sagādāja daudz prieka :)
Pēc mūsu lasītāju vēlēšanās te būs šis tas par šīs celogīnes kopšanu - pārsvarā no tīmekļa un citu celogīņmīļu ieteikumiem. Plus bildītes (mūsu).
Izcelsme
Himālaji - Indija un Nepāla, 1500-2500 metru augstumā.
Temperatūra
Mēreni vēsa – vēsa t°
Vasarā +15-21°C; laukā, tiklīdz vairs nedraud salna. Rudenī pirms salnām – atpakaļ.
Ziemā +10-13°C
Iztur līdz +5°
Īsu brīdi spēj paciest +30°C, bet tad jāpaaugstina gaisa mitrums. Augsta t° apdraud ziedēšanu. Tieši tā mums notika 2010. gadā pēc trakā vasaras karstuma - augs izveidoja vēl vienu "ārpuskārtas" tuberīdiju "paaudzi", taču pēc tam ziemā neziedēja.
Gaisma
Daudz. Var uz D loga (DA, DR...).
Ziemā – tiešā saulē.
Vasarā no tiešas saules dienvidū noēnot.
Ja lapas kļūst sarkanīgas – par daudz saules.
Gaisa mitrums
60-75 %, karstā laikā 80-90 %.
Karstā laikā laukā smidzina (smidzinot vajag labu vēdināšanu).
Laistīšana
Neslapēt jaunos dzinumus > draud puve.
Vasarā, augšanas periodā – laista bagātīgi, īpaši - siltā laikā.
Rudens vidū / ziemas sākumā pakāpeniski praktiski pārtrauc laistīšanu (laiku pa laikam pasmidzina, lai nepārkalst), līdz nobriest pumpuri.
Censties neļaut tuberīdijiem pārāk čokuroties.
Dažkārt laistīšanas vietā var pasmidzināt substrātu kādas 2 x nedēļā.
Normālu laistīšanu atsāk, kad veidojas jaunie dzinumi un lapas. (Skat. Sezonas.)
Ja par maz ūdens, lapas veido "ermoņikas":
Mēslošana
Pavasarī-vasarā (aktīvas augšanas periodā) - piebaro.
Kad tuberīdiji nobrieduši, samazina laistīšanu, pārtrauc mēslošanu.
Pirms laistīšanas samazināšanas izskalo substrātu zem remdena ūdens strūklas (neslapēt jaunos dzinumus), lai no substrāta
aizskalotu mēslojuma atliekas.
Mēslošanu atsāk, kad veidojas jaunie dzinumi.
Ventilācija
Regulāra.
Sezonas
Augšana – pavasarī-vasarā.
Kad jaunie tuberīdiji nobrieduši aptuveni kā vecie, jāsāk miera periods: vēsāk (+13-18°C), sausāk, daudz gaismas. Samazina laistīšanu (lej, kad sāk grumboties tuberīdiji), pārtrauc mēslošanu.
Rudens beigās / ziemas sākumā pakāpeniski praktiski pārtrauc laistīšanu (laiku pa laikam pasmidzina, lai nepārkalstu), līdz nobriest pumpuri. Pumpuru briešanas laikā vēsā (apm. +9-11°C), gaišā telpā.
Zied parasti kaut kad starp decembra beigām un martu, bet var arī, piemēram, rudenī. Ziedēšanas laikā var laistīt nedaudz vairāk.
Pēc ziedēšanas – kādas 10 d. atkal lielākā sausumā.
Normālu laistīšanu atsāk, kad veidojas jaunie dzinumi un lapas.
Zied arī salīdzinoši mazi, jauni augi.
Lai ziedētu, vajag, lai vasarā būtu labi augusi; lai saknes nebūtu traucētas ar pārstādīšanu; lai būtu
temperatūras svārstības starp dienu un nakti.
Tuberīdija aizmetnis
Visi šie pīķi būs jaunie tuberīdiji
Vēlāk tie izstiepjas garumgari no galiņa sāk pašķirties lapiņas
Vēl pēc laika lapas ir izveidojušās
Visbeidzot dzinuma apakšdaļa sāk piebriest, līdz, pašķiroties lapām, parādās jaunais tuberīdijs, kam gan vēl jānobriest.
Un te brašuļi jau piebrieduši!
Pie pārziedējušiem, bet vēl dzīviem ziedkātiem var veidoties jauni tuberīdiji, kā šajā gadījumā (veseli divi!). Kātu griežot, viss labums tiktu iznīcināts.
Pārstādīšana
Tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Patīk dzīvot šaurībā.
Substrāts
Pārsvarā tiek ieteikts tāds, kas aiztur nedaudz mitruma, ir labi drenējošs. Vidējas mizas+keramzīts+ pavisam nedaudz sfagnu sūnas (~ max. 10-20%). Taču mūsu pieredzes un eksperimentu rezultātā esam nonākuši pie secinājuma, ka nepieciešams vairāk mitruma, nekā šāds substrāts spēj saglabāt. Tāpēc 2015. gada sākumā pārgājām uz sfagnu sūnu, kam pievienots pavisam nedaudz mizu. Augšanas periodā turam to pastāvīgi mitru - izmantojam pašu izgudroto "mitro podiņu". Izskatās, ka augam tas patīk labāk.
Podi
Salīdzinoši sekli.
Ziedkāti nokareni, tātad labi – iekarinātu podu. Taču jāuzmanās – tuvāk griestiem ir siltāks, bet celogīne mīl vēsumu.
Mūsu pieredze
Ziedkātu aizmetņi sākumā attīstījās ļoti lēni. Iesākumā tie izskatījās gluži tāpat kā jauno tuberīdiju aizmetņi.
Vēlāk tie kļuva tādi kā tuklāki.
Pēc tam - atkal līdzīgi tuberīdiju aizmetņiem, līdz visbeidzot - vēlreiz savādāki, un, kad jau bija skaidri redzams,
ka būs ziedi, sāka attīstīties ļoti ātri, burtiski pa dienām. Viss process kopumā ilga aptuveni 3 mēnešus.
Vislabāk šī mūsu celogīne aug un zied, ja vasarā viņu palaižam "brīvdienās" dārzā: iekaram podiņu kokā un par pārējo ļaujam rūpēties mammai dabai. Tik dažkārt jāpakontrolē, vai nav par sausu, un jāpamēslo - galu galā veidojas taču jaunie tuberīdiji.