Estere: "Orhidejas no pudeles" gan prasa pacietību, zināšanas un arī laiku, lai izaugtu līdz ziedēšanai, taču kāds prieks un gandarījums - redzēt pašas izauklētu skaistumu! Apsveicu!
Estere: Super! Nu ļoti apmierinātas izskatās šīs puķes... Apsveicu, it īpaši - par miltoniopsi! 40 orhidejas - tas jau ir... simptoms reālai saslimšanai ar orhidejmāniju hroniskā formā. Laipni lūdzu klubā :)))) Savukārt vārdi "papildināt kāroto orhideju sarakstu" liecina par šīs slimības straujo progresēšanu:)
Estere: Kas par ziedēšanu!!! Apsveicu! It īpaši kontekstā ar Tavu iepriekšējo sūtījumu, kurā aprakstīts, kā pie šiem smukumiem tiki :) Vienmēr prieks skatīties uz Tavām puķēm! Uzreiz redzams, ka šajā mājā (un dārzā...) puķēm, cilvēkiem un citām būtnēm ir laimīga kopdzīve :) Ai, un cimbīdija - tiešām fantastisks skaistums!
Apsveicu! Gan par falenopšu ziediem, gan dendrobiju - traki smuka krāsa. Vecos tuberīdijus (t.i. - "stumbrus"), kamēr dzīvi, dendrobijām gan labāk nost negriezt - tajos daba glabā krājumus nākamajiem jaunajiem dzinumiem un ziediem. Bet vislielākais bravo - par epidendru. Lieliska ir gan puķe, gan arī tuvplānu bildes!
Estere: Skaistums !!! Bet par tiem veikaliem... Ai, cik pazīstami! Tāpat kā visas "labās" apņemšanās un arī... neliela vainas sajūta, ko pilnībā kompensē nākamā ziedēšana - par laimi, arī vīriem patīk puķes... kad viņas zied :))))
Un cik smuka tā brūnā orhideja 2. rindas sākumā! :))))
Estere: Manējai, kam ir kādi 3-4 gadi, šoziem tiešām bija 18 ziedkātu (plus vēl arī neziedoši kāti). Diemžēl tikai daži bija paspējuši izziedēt, pirms tos visus un arī visas lapas izsūca laputis (kamēr es pusotru mēnesi biju prom...). Nu stāv ar plikiem kātiem un gaida pavasari - cerams, ka izdzīs kādu jaunu dzinumu. Kā viņa izauga tik kupla? Ar ignorēšanas stratēģijas palīdzību :)))))) Tā kā ludīsija ir samērā vienkārši audzējama zemes orhideja, nekādu īpašo aprūpi viņa nesaņem. Atrodas dzīvokļa vēsākajā vietā, uz mazmazītiņa lodziņa palodzes, un iztiek ar pavisam nedaudz dienasgaismas. Aug zemainā substrātā, kas labi notur ūdeni, kad atceros - apleju, taču biežāk piemirstu, jo mazais lodziņš ir atsevišķi no pārējām puķu vietām. Varētu pat ar kaunu atzīt, ka regulāri ilgāku laiku par viņu neiedomājos... Nost griežu tikai to, kas pats nokaltis. Šāda audzēšanas metode gan neatbilst vairumam priekšrakstu, un es arī ar to īpaši nelepojos, taču šajos dažos gados viņa mūs jau vairākas reizes aplaimojusi ar krāšņu ziedēšanu, ko es parasti pamanu ne uzreiz... Dažiem augiem acīm redzami patīk, ja viņiem liek mieru :)))
Estere: Jā, šitā man arī ļoti patīk, beallara `Peggy Ruth Carpenter`. Ir čakla ziedētāja un gana izturīga arīdzan. Pārmērīgs aukstums gan nav šo orhideju draugs... Mūsējā nupat noziedēja, kopumā ziedēšana bija divarpus mēnešu garumā! Nu vairs īsti neatceros - 4 vai 5 ziedkāti. Tā ka šo lielisko odontoglosa hibrīdu varu tikai ieteikt...
Estere: Super! Apsveicu!!! Manējais gan šajā sezonā vēl neziedēs (dabūju kā pavisam mazu stādiņu): izauga tik garš, ka pret augu lampu nolauzu vienīgo cerīgo galotni. Nu, nekas, toties turpina augt citas galotnītes, gan jau sagaidīšu arī ziedus.
Nevaru nociesties neparādījusi arī savu burragearu. Nopirku viņu nocenotu, uz gandrīz noziedējuša ziedkāta izplauka divi mazi, oranžīgi brūngani ziediņi. Savās domās saucu viņu par sudraba orhideju, jo lapām ir tāds sudrabots vizējums. Ļoti gaidīju jaunus ziedus, taču nekā - visu vasaru nāca jauni dzinumi, ļoti ātri gofrējās lapas, kaut laistīju tāpat katru nedēļu kārtīgi un reizi mēnesī uz dažām stundām iemērcu mēslojuma šķīdumā. Tad ievēroju, ka kaut kas nav īsti kā vajag, un nolēmu pārstādīt. Tā kā iepriekšējā rudenī stādītās orhidejas keramzītā ieaugās ļoti negribīgi, izlēmu stādīt orhideju zemē. Atvērusi iepakojumu, biju ļoti izbrīnīta - dažas mizas, ļoti daudz keramzīta un smalka kūdra (kā putekļi). Tomēr nolēmu stādīt, jo dažas manas paziņas līdzīgā zemē bija pārstādījušas falenopšus - un nekas, aug kā brieži un arī zied. Protams, atradu sūnu kumšķi, kas arī bija iemesls, kāpēc kaut kas nebija kā vajag. Man par lielu prieku orhideja ieaugās labi un itin drīz parādījās ziedkāts. Gaidīju sīkus jaukus ziediņus, klusībā cerēju, ka arī smaržos, taču, pumpuriem briestot, sapratu, ka ziedi būs krietni lieli. Staigāju kā runcis ap krējuma podu, un, pirmajam ziedam atveroties, nebija grūti šo orhideju identificēt - burrageara `Nelly Isler'. Jāsaka, pirmajā brīdī biju pat sašutusi, jo gaidīju pavisam kaut ko citu, taču nu jau esmu pieņēmusi. Šodien beidzot sajutu smaržu pa visu telpu. Pāris dienas atpakaļ pamanīju arī vēl divus ziedkātus tikko lienam no lapām laukā, tā ka ziedēšana droši vien būs visu ziemu nodrošināta."
Atsūtīts 25.10.2009.
Estere: Aīīī, kā man patīk šitā cimbīdija! Apsveicu! Man tādas vairs nav - manējai "pieauga kājas", kad biju viņu izlikusi trepēs uz loga, kur vēsāks, lai ierosinātu ziedēšanu. Varbūt kādam likās, ka nabaga puķe tur tiek spīdzināta aukstumā un vēl kaut kādos akmentiņos... Bet varbūt kādam šķita, ka viņam to vajag vairāk nekā man...
Estere: Nu smuka gan! Izskatās, ka katra nākamā ziedēšana - arvien krāšņāka! Bet es arī varu palielīties: februārī uz dzimumdienu tiku arī es pie vienas, un... ZIED!!! Uzziedēja pēc vasaras trimdas vīramātes dārzā...
Estere: Izskatās tiešām pēc paradīzes dārza. Par orhidejmāniju un orhimaniakiem jau kaut kad rakstīju Dienas blogā... Lūk, visi simptomi krāšņā komplektā!
Šai orhidejai nosaukumu nezinu. Iegādājos viņu 2008. gada augustā, pārstādījusi neesmu. Pa ziemu izauga divi skaisti dzinumi, no kuriem vienam 18. jūlijā parādījās ziedkāts, nu ļoti interesants - kā maza slotiņa. Nu jau gandrīz visa vārpa atvērusies. Arī pumpuri šai orhidejai ir interesanti, pat nevaru atrast piemērotu vārdu. Mazmazlietiņ arī smaržo atsevišķos brīžos. Kas rosināja ziedēšanu, tā man ir mīkla, jo man ir vēl viena ļoti līdzīga šai, tikai lielākām lapām un ziediem. Tā pie manis ir no 2007. gada decembra, 2008. gada pavasarī pārstādīju keramzītā. Ļoti labi ieaaugās, ir jauni dzinumi, taču ziedēt netaisās. Vienīgais, ko varu iedomāties atšķirīgu - keramzītā mitrums ir nodrošināts nepārtraukti, taču mizās orhideja noteikti piedzīvo nelielus sausuma periodiņus, it īpaši ziemā - uz palodzes virs čuguna radiatoriem...
Vēl man zied visi trīs falenopši kokosa šķiedru grozā. Šos falenopšus ziedēšanas dēļ pagājušajā gadā nepārstādīju, savukārt vietas trūkuma dēļ iegādājos šādu grozu, sapakoju ar sausām ( pa ziemu uz balkona nostāvējušām ) sūnām un saliku tur falenopšu podiņus. Šie grozi tiek pakarināti pie griestos ieurbta āķīša pie logiem. Keramzītā man falenopši (izņemot miniatūro) negrib augt, savukārt uz palodzes vai galda stūra saliktie - tad par gaišu, tad par tumšu, tad par karstu, utt. Toties grozos - kādas saknes! Kādas lapas! Arī zied labi. Piemēram, violeti punktotais bez pārtraukuma ziedēja pusotru gadu, vēl nebija beidzis, kad jau parādījās nākošais ziedkāts."
Atsūtīts 29.08.2009.
"Pastāstīšu par savu mīļāko orhideju - diemžēl nezinu nosaukumu. Internetā atradu divas ļoti līdzīgas - oncīdija "Sharry Baby" un miltonīdija "Mike" vai "Katrin Zoch". Pagaidām dēvēju viņu par oncīdiju. Nopirku 2007. gada jūnijā tāpēc, ka lēta - nocenota. Redzēju, ka nāk jauns ziedkāts, kaut tuberīdiji bija tā sažuvuši, ka bail skatīties - kā rozīnes. Mājās kārtīgi atdzirdīju - diennakti noturēju ūdenī. Drīz tuberīdiji bija gandrīz atguvuši savu apaļo formu, arī ziedkāts izziedēja. Pagājušajā vasarā arī ziedēja, man likās - krāšņi, taču šogad - pasaka!!! Nupat iznāca desmitais ziedkāts. Pirmie ziedkāti parādījās 4. aprīlī, 3. maijā atvērās pirmie ziedi. Domāju, ka vismaz vēl mēnesi ziedēs, ja ne ilgāk. Smarža salda, taču ļoti patīkama, man liekas, līdzīga vaniļai. Pārnesu uz guļamistabu - no rīta mostos un vakarā aizmiegu ar šo pasakaino smaržu. Vai var būt kas labāks par šo? Šī orhideja man problēmas nav sagādājusi nekādas. Keramzītā (iestādīta 2008. gada maijā) ieaugās labi un nekavējoties, dzen daudz dzinumu - tie tad arī visi šogad ziedēja. Kopju tāpat, kā visas savas orhidejas - reizi nedēļā dušā, ik pa trim nedēļām pabaroju ar orhideju mēslojumu. Pavasarī mazliet sāka dzeltēt un kalst lapas, bet tikai visvecākajam tuberīdijam, tā ka šķiet, tas bija dabīgs process."
"Jūnija sākumā uzziedēja miltoniopsis četriem lieliem, skaistiem ziediem. Un kā smaržo!!! Nopirku 2007. gada jūnijā.Pēc tam, kad noziedēja jau esošie ziedi, viņam iznāca vēl viens mazs ziedkātiņš, bet ziediņš tāds - nu nekāds - mazs un sagriezies. Vēlāk atradu informāciju (jūsu tabulā), ka dzīvokļos šīs orhidejas gandrīz nav pieradināmas un uzziedināmas. Tā viņš man to ziemu uz palodzes nonīkuļoja. Nevar teikt, ka kas īpaši mainījās, bet varēja just, ka kaut kas nav īsti labi. Pavasarī uzzināju par sūnu kumšķiem starp saknēm. Domāju, ka zaudēt nav ko - augt neaug, iespējams, nekad negribēs ziedēt - nekaunīgi aiz "čupra" pacēlu nedaudz laukā no mizām, un kā tad! Tur gulēja kārtīgs sūnainis. Cik varēju, izlasīju sūnas laukā, vēl ņēmu talkā pinceti, un tāpat iesēdināju atpakaļ mizās. Jau pēc nedēļas varēja redzēt jaunas saknītes, parādījās jauns dzinums. Jūnijā pārstādīju keramzītā, un ko lai saka - vasaras vidū uzziedēja trīs ļoti skaistiem, smaržīgiem ziediem. Diemžēl dažu dienu laikā spožajā rīta saulē mani skaistie ziedi palika apkaltušām maliņām. Ziedēja gan labu laiku, bet skata nekāda. Tāpēc šogad laicīgi noliku uz galdiņa pie televizora, tā nu vairāk skatos miltonopsi, nekā filmas... Miltonopsim acīm redzami patīk hidrokultūra. Cenšos, lai apakštrauciņā visu laiku ir ūdens, bet gadās arī pa kādam "sausuma periodam". Bet noteikti tie nav ilgi, augstākais 1- 1,5 dienas. Citādi reizi nedēļā lieku dušā, reizi trīs nedēļās pabaroju ar mēslojumu. Šajā pavasarī miltonopsis sāka dzeltēt. Atkal gudrība no Jums - varētu būt gaismas par daudz. Saliku uz palodzes tā, lai citas viņu noēno, un jā, izdevās - lapas atguva savu gaiši zaļo toni. Iespējams, ka man vienkārši ir paveicies ar šo konkrēto miltonopsi, taču noteikti ir vērts pamēģināt šādu skaistumu audzēt un veselu gadu gaidīt līdz nākošajai ziedēšanai."
Nupat sāka ziedēt enciklija. Iepazīstoties ar Jūsu jaunumiem, kādreiz ieraudzīju šo orhideju - kā man viņa patika, pat elpa aizrāvās. Un lai kāds vēl saka, ka domām nav liels spēks - kad nākamreiz braucu "orhideju medībās", tieši tāda bija "Depo". Acīmredzot vēlēšanās bija no sirds. Tas bija pirms gada. Toriez viņai bija divi ziedkāti, kas ļoti ilgi ziedēja. Šogad 5. jūlijā pamanīju ziedkātu, pēc divām nedēļām parādījās otrs, un nu jau veras vaļā ziedi. Pašlaik viņa aug tajā pašā podā, kurā nopirku - pavasarī noslinkoju pārstādīt keramzītā. Tāpat reizi nedēļā nodušoju, apmēram reizi mēnesī uz dažām stundām lieku mirkt mēslojuma šķīdumā. Nekādu problēmu ar šo orhideju man nav, un acīmredzot- viņai ar mani arī ne... Dzīvoju parastā daudzdzīvokļu mājā ar visām apkures problēmām rudeņos un pavasaros, palodze ar orhidejām virs čuguna radiatoriem. Šī orhideja to visu pārcietusi bez niķošanās.
Ļoti ilgas ziedētājas man ir paphiopedilum. Iegādājos pagājušā gada jūlijā divas - zaļu kā ābolītis un tādu tumši sarkanbrūnu. Tumšā noziedēja ātri, tāpēc tūlīt jūlijā arī pārstādīju keramzītā. Zaļā ziedēja ilgāk, to keramzītā ieliku septembrī, bet līdz janvārim, kad pamanīju pūkainās bruņutis, tā arī nebija iesakņojusies. Patiesībā neviena orhideja,ko stādīju septembrī, man pa ziemu nebija iesakņojusies. Mācība man (un varbūt arī citiem) - orhidejas pārstādīt tikai pavasarī, vēlākais vasaras vidū (vienīgais izņēmums man bija miniatūrais falenopsītis, bet tas ir īpašs stāsts). Tā kā bruņutu invāzija bija diezgan spēcīga, apsēstās lapas vienkārši noplēsu nost. Diemžēl orhideja tādu eksekūciju nebija gatava paciest- šī ir vienīgā, kas pie manis neizdzīvoja, un tikai manas muļķības dēļ. Toties sarkanbrūnā ieaugās labi un janvārī uzziedēja pirmais zieds - bet, ak tavu brīnumu! - pavisam savādāks, nekā kad pirku. Tikai tad ievēroju, ka vienam "dzinumam" ir mazliet gaišāks lapu tonis. Šī orhideja zied vēl joprojām, lai arī krāsas nav nekādas izcilās. Jau pieci ziedi bijuši, sestais pašlaik nozied, un vismaz vēl viens pumpurs briest. Man vislabāk patīk brīdis, kad kurpīte lien laukā no savas čaulas - kaut kā nāk prātā dinozaura ola...
Ir vēl viena orhideja, kas man sagādāja lielu prieku. Kaut arī izskatā tā nav krāšņa, taču ļoti interesanta. Tas ir peloriskais falenopsis. Savējo ieraudzīju Rūjienā, novembrī, brīdī, kad nemaz nebiju gatava jaunai orhidejai - mājās jābrauc ar autobusu, laiks patiešām nejauks, liels vējš, ik pa brīdim līst, arī finansiāli nepiemērots brīdis tādam pirkumam. Taču tādu - uz katra kāta citādas formas ziedi - veikalā atstāt vienkārši nespēju. Jau sagatavojos uz bēdīgu iznākumu - ziedu nobiršanu, ilgu neziedēšanu, taču nē, ziedēja līdz martam. Jau aprīļa sākumā varēja redzēt, ka uz vecajiem ziedkātiem nāk jauni pumpuri, un vēl arī jauns ziedkāts. Maija sākumā visi ziedi ( izņemot jaunā ziedkāta vienīgais pumpurs, kas atvērās tikai pirms divām nedēļām) bija atvērušies: gandrīz katrs savādākas formas! Man ļoti patīk tādi neparastumi - šis man liekas vienkārši brīnumains ziedētājs.
Pagaidām tādi ir mani orhideju brīnumi. Jau pavisam drīz vajadzētu sākt ziedēt miniatūrajam falenopsītim, ziedkāts parādījies beallarai, arī kambrijai, kas laikam ir kolmanara "Samurai", tāpat falenopšu grozā top ziedēšanas bums. Nobeigumā pievienoju dažas bildītes no jau ziedējušām orhidejām acu papriecēšanai. Ļoti pasakaina ziedu vārpa bija janvārī uzplaukušai odontocīdijai (ziedēja līdz marta vidum). Ilgi gaidīju zigopetala ziedus, jo viņš bija pamatīgi iespītējies (vienu reizi man pašai uzziedēja, pēc tam ilgi klusēja). Toties, kad aprīlī uzziedēja - brīnišķīgi pieci ziedi! Uzziedināt palīdzēja Indras pieredze par "trimdu" - arī savējam uztaisīju pa kādam sausuma periodam, un izdevās. Maza, var teikt - necila, bet arī interesanta orhideja kolmanara "Jungle Monarch" (tā vismaz liekas - nekad nevar zināt, vai izdevies uztaustīt pareizo nosaukumu) uzziedēja decembra vidū un ziedēja līdz pat marta pēdējai nedēļai. Pieķēru arī smaržojam, gan tikai atsevišķos brīžos un ļoti neuzkrītoši, taču saldi."
Iesūtīts 29.07.2009.
Estere: Nu, lūk, arī šīs sadaļas pirmā katleja un enciklija! Smukums!!! Apsveicu! Arī par miltoniopsi bravo. Un par smaržīgo oncīdiju (arī man traki mīļas šī veida). Bet īpašs bravo par izsmeļošajiem aprakstiem - šī pieredze noteikti noderēs vēl kādam. Par encikliju pilnīgi piekrītu - arī manējā ir apbrīnojami pieticīgs un ziedelīgs radījums.
Neliela piebilde, kas nav tiešā saistībā ar tikko redzēto, bet noderēs iesācējiem: ir orhidejas, kuras nepanes dušošanos, ja tiek audzētas dzīvokļos, piemēram, falenopši. Pie Taigas gan viņi pacieš pat to, taču teikšu kā man sacīja viens franču orhidejmīlis, kad redzēju viņu siltumnīcā laistām orhidejas no šļūtenes: "Tikai lūdzu neatkārto to savā dzīvoklī!"
Taigai acīmredzami ir izcili zaļi pirkstiņi... Lai veicas!
Esteres komentārs: Skaistums neizsakāms! Bravo! Miltoniopšus dzīvoklī saglabāt un uzziedināt nemaz tik daudziem neizdodas... To es no rūgtās pieredzes, kas gan ir krietni sena... Skatoties uz Rutas bilžukiem, sāk gribēties pamēģināt vēlreiz :)
Esteres komentārs: Skatos uz Ilzes un visu citu orhidejām un domāju: varbūt "zaļie pirkstiņi" tā pati mīlestība vien ir, tikai citā formā??? Un vēl: Latgale, Kurzeme... prieks, ka viss notiek ne tikai Rīgā!
Esteres komentārs 15.04.2009.: Prieks skatīties - varen lekni padevušies, redzams, ka labi jūtas!
Jā tieši šādi dzeltenie ir traki ziedīgi. Pie mums arī viens tāds mājo, zied gan ar pārtraukumiem, bet traki ilgi. Vislabāk tad, ja pumpuru veidošanās laikā bijis daudz gaismas. Tad ziedkāti veidojas vairāki uzreiz un čakli zarojas. Mūsējais rudenī zem augu lampām sataisīja divas pamatīgas "slotas", pārlikām uz palodzes bez lampām, bet ar nelielu saulīti (vēlāk būs jāēno), zied kopš Jaunā gada nu jau ceturto mēnesi, saskaitīju - 40 ziedi (!!!), 5 pumpuri, kas teju teju izplauks un vēl 3 jauni ziedkātu atzari veidojas... Savukārt, nepietiekamas gaismas apstākļos uz kāta veidojas vien daži ziediņi un tas švaki zarojas.
Savukārt, baltie ar violeto viduci (ir mums arī pārītis tādu - māte un meita...) zied ļoti ilgi un čakli - gandrīz bez pārtraukumiem, praktiski visu laiku vai nu zied, vai veido ziedkātus un gatavojas ziedēt. Visbiežāk šīs abas darbības notiek vienlaikus - viens kāts zied, cits - gatavojas :))) Ziedu gan nav tik daudz kā dzeltenajam, taču tie mēdz būt lielāki. Arī zarojas mazāk čakli, kaut tomēr to dara. Visbiežāk 0-2 zariņi. Un vēl kāds iznāk pēc tam, kad iepriekšējie noziedējuši, no snaudošajiem pumpuriem. Šos mēs pieskaitām pie visčaklāk ziedošajiem falenopšu hibrīdiem mūsmājās. Tas tā, no pieredzes...
Estere: Viss!!! Ņemu atpakaļ savus vārdus par to, ka Nobiles mājās uzziedināt grūti! Pa visiem jūs mani esat pārliecinājuši. Un arī iekārdinājuši... Tik jāpameklē tāda labi smaržīga.
Estere: Super! Pirmais zigopetāls šajā sadaļā! Apsveicu! Mūsējais pēc pagājušā gada gliemežu maltītes beidzot atkopies un izveidojis 4 jaunus tuberīdijus. Iedvesmojoties no šīm bildēm, būs arī nedaudz "jāpavēsina" svaigā gaisā - varbūt saņemsies un uzziedēs...
Skatos un priecājos! Arī par to mīļumu, kas 1. bildītes dziļumos manāms... Metodes cimbīdiju uzziedināšanai var atšķirties. Izplatītākā tomēr ir vēsuma un temperatūras svārstību nodrošināšana kombinācijā ar laistīšanas un mēslošanas ierobežošanu, taču šis nebūt nav pirmais gadījums, kad redzu, ka to izdevies paveikt pavisam nejauši un neko pat speciāli nedarot. Viena mana paziņa vēlā rudenī pamanīja, ka ziedkātus izveidojusi viņas hroniski neziedošā, tāpēc trimdā uz vēsu, tumšu garāžu aizsūtītā puķe! Citi atkal cenšas, cenšas, bet nekā...
Estere: Super! Kad būsim Latgales pusē, būs jāiegriežas aplūkot Jūsu orhideju dārzu...
Par manu solījumu arī iegādāties Nobili (skat. zemāk iepriekšējo sadaļu): šī reize vēl neskaitās, šos bilžukus ievietoju vienā dienā ar iepriekšējiem... Taču, ja vēl kāds šitik smukus ziedus iesūtīs, laikam nāksies...
Esteres komentārs: Uh, ja vēl kāds parādīs kādu šitik smuku dzīvoklī uzziedējušu Nobili, būs vien man beidzot jāatmet aizspriedumi un arī viena jāadoptē...:))))
Esteres komentārs: Lieliski!!! Jūs esat viena no tiem dažiem man zināmajiem veiksminiekiem, kam bez "pārdabiskām darbībām" izdodas ne tikai saglabāt, bet arī uzziedināt miltoniopšus! Ak, ar baltu skaudību nolūkojos uz tiem, kam ir veranda (nemaz jau nerunājot par siltumnīcu...). Man pašai ar kaunu jāatzīst sakāve: esmu nozūmējusi veselus divus miltoniopšus - par maz gaismas.