Uz sākumlapu

Lielā orhideju lapa

Par šo vietni

Kailsune Ksiu

Meksikas kailsuns

Laivošana

Indija

Vēlies atrakstīt?


CITU LATVIJAS ORHIDEJMĪĻU UZZIEDINĀTAS ORHIDEJAS

Dalīts prieks daudzkāršojas. Tieši tāpēc savulaik savā mājas lapā izveidojām orhideju sadaļu. Kopš tā laika arī daži no jums ir sūtījuši (un turpina regulāri sūtīt) mums savu orhideju foto. Tāpēc esam izlēmuši piedāvāt jums lūk, ko: mēs savā vietnē esam atvēruši šo lapiņu, kur ar savām pašu uzziedinātajām luteklēm palepoties arī citiem orhidejmīļiem, kam savas mājas lapas nav. Un pie reizes dalīties pieredzē. Ko sakāt? Ja arī jūs piekrītat tai domai par dalīto prieku un ja jums ir mājas apstākļos (ne siltumnīcā) pašu uzziedinātas (veikala ziedi neskaitās!) orhidejas un labas kvalitātes smukas bildītes, sūtiet šurp *.jpg formātā, izmērā 1024x768 pikseļi (platums x augstums), vēlams - landskeipā (t.i. horizontālas). Būtu jauki, ja jūs pievienotu arī īsu anotāciju - nosaukumu (ja zināt), kad (vismaz aptuveni) nopirkta, kad noziedējusi, kādos apstākļos (gaisma, laistīšana, mēslošana, temperatūra) turēta, pēc cik ilga laika atkārtoti uzziedējusi, cik ilgi zied...

Šī sadaļa pastāvīgi mainās un tiek papildināta, tiklīdz saņemam no jums jaunus materiālus. Noteikumi tikai divi - ziedkāts un zieds - pašu izlolots, un tas izdevies mājas apstākļos, nevis siltumnīcā.

Ja nekādi neizdodas puķi nobildēt,
šeit atrodami daži padomi puķu fotografēšanā.

Daces falenopsis no pudeles
Madaras lutekles
Irēnas mājā un dārzā
Jau pazīstama nobile
Epidendrs un citi smukumi pie Taigas
Divas no Taigas skaistulēm
Pavasaris pie Irēnas
Maritas un Jāņa ludīsija
Antras Pegija :)
Simonas kurpīte
Simonas nobilēm ziedēšanas svētki
Sintijas epidendrs
Egijas Nobile
Burrageara un cimbīdija pie Taigas
Nobile pie Ievas Siguldā
Maritas un Jāņa čaklā dendrobija
Irēnas paradīzes dārzs
Ziedēšana pie Taigas Mazsalacā turpinās
Bagātīga ziedēšana pie Taigas Mazsalacā
Smukumi pie Ilzes Šampēterī
Rutas miltoniopsis

Orhideju paradīze pie Ilzes Latgalē
Simonas falenopši
Vēl viena Nobile, šoreiz pie Līvas
Ilzes Nobile
Lielā ziedēšana pie Simonas
Sintijas masdevallija
Baltais un čaklais Maritas falenopsis
Ziedēšanas bums pie Asnates
Maritas un Jāņa "Nobilei" - jau otrā pašmāju ziedēšana
Pie Indras zied zigopetāls
Inesei Ventspilī vasaras vidū uzziedējusi cimbīdija
Falenopsis pie Vitas Liepājā
Renātes cimbīdija
Ilze no Latgales: falenopši un Nobile zied!
Dendrobium Nobile zied pie Daiņa
Daiņa falenopši
Maritas un Jāņa falenopši
Ineses miltoniopsis
Renātes falenopsis
Maritas un Jāņa Dendrobium Nobile `Starclass`



Daces falenopsis no pudeles

"Nosūtu Jums bildītes ar savu skaisto orhideju, kas 2009. gadā atceļoja no Taizemes pudelē. Tā es viņu izauklēju, līdz šogad viņa uzziedēja! Pirmajā bildē ir viņas augšanas periods, otrā un trešā bildē jau zied!!!! Pudelē viņas bija piecas, bet tikai šī vienīgā jau zied! " Dace
Atsūtīts 15.08.2011.


Estere: "Orhidejas no pudeles" gan prasa pacietību, zināšanas un arī laiku, lai izaugtu līdz ziedēšanai, taču kāds prieks un gandarījums - redzēt pašas izauklētu skaistumu! Apsveicu!

Atpakaļ uz sākumu

Madaras lutekles

"Tā kā arī manu dzīves telpu ir apdzīvojušas orhidejas, izlēmu pastāstīt savu stāstu, un jāatzīmē, ka Jūsu interneta vietne ir krietni palīdzējusi rast atbildes uz daudzajiem jautājumiem, un arī papildināt kāroto orhideju sarakstu ... :)
Mans orhideju stāsts sākās ar jauniem logiem, platām palodzēm, izpārdošanu „depo” veikalā un vairākiem falenopšiem, un, protams, daudz, daudz jautājumiem... Pēc pirmā eksperimenta ar falenopšiem, kurš izrādījās visai veiksmīgs, tai pašā „depo” no nocenoto augu plaukta tika izglābti vēl vairāki falenopši, miltoniopsis un divas dendrobijas nobile. Savārgušie falenopši atkopās neticami ātri un jau pēc pusgada ziedēja, un liels bija pārsteigums, ka vienam no tiem, uz vecā ziedkāta, pumpura vietā parādījās tāds savāds veidojums – kas izrādījās keiki. Tagad jau mazulim gandrīz divi gadi un tuvojas otrā ziedēšana.
Kad izlasīju aprakstu par miltoniopsi, pat necerēju, ka izdosies savārgušo stādiņu reanimēt, taču arī šis mani iepriecināja dūšīgi augot un pagājušajā vasarā uzziedot ar trim plaukstas lieluma ziediem.
Par dendrobijām nobile: vismaz nopriecājos, ka tās ir divas – tātad nedaudz lielākas cerības izdzīvot nekā miltonipsim... Taču arī šoreiz mani gaidīja pārsteigums – abas auga, veidoja jaunus dzinumus, un viena pilnos ziedos sagaidīja vasaru, un pat vēl iemanījās otrreiz uzziedēt decembrī. Tagad gan arī otra ir ņēmusi piemēru no radinieces, un tūlīt priecēs ar ziediem (kuri, šķiet būs violeti, atšķirībā no pirmās, kura izrādījās balta) un, cerams, arī smaržos tikpat jauki kā pirmā nobile... (Bildītēs - pirmā un otrā ziedēšana 2010. gada jūnijā un decembrī.)
No nocenoto augu plaukta tika izglābts arī neliels stādiņš ar zīmīti cambria (toreiz nebija ne jausmas, kas patiesībā ir cambria). Arī šis, pavadījis karsto vasaru uz balkona un dūšīgi audzis, decembra sākumā bija nolēmis atklāt kas tad patiesībā ir – izrādās, ka burrageara Nelly Isler! Un cik jauki viņa smaržo...
Protams, zinu, ka iegādāties augus, kuri nonākuši „nocenotajā plauktā” nav diez ko prātīgi, ir lielas iespējas atnest mājās un pielaist kādu nelāgu kaiti pārējiem augiem, bet liels ir arī prieks, ka „izglābtās” orhidejas atkopjas un uzzied. Un ziedi ir patīkams pārsteigums, jo nav zināms kādi tie būs. Un nu jau orhideju saimei piepulcējušie dažādi odontoglosa hibrīdi, oncīdijas, dendrobijas, katlejas, pafiopedila, zigopetāls, cimbīdija, falenopši.... Lai gan jau kādu laiku nosolījos falenopšus vairs neiegādāties, bet ne vienmēr tas tā izdodas... Kā arī bariņš orhideju kas man atdotas atkopties... Kopumā 40 orhidejas (rakstot šo beidzot saņēmos izskaitīt)." Madara
Atsūtīts 22.01.2011.


Estere: Super! Nu ļoti apmierinātas izskatās šīs puķes... Apsveicu, it īpaši - par miltoniopsi! 40 orhidejas - tas jau ir... simptoms reālai saslimšanai ar orhidejmāniju hroniskā formā. Laipni lūdzu klubā :)))) Savukārt vārdi "papildināt kāroto orhideju sarakstu" liecina par šīs slimības straujo progresēšanu:)

Atpakaļ uz sākumu

Irēnas dārzā un mājā

"Te ir mani dārza džungļi. Nopirku pavasarī kokosa grozus un stap podiem piepildīju ar mizām un kūdru - lai negāžās. Iekāru bumbierē. Dendrobija līdz rudenim pat paspēja iesakņoties tai lielajā grozā. Tagad redzu, ka šīs vasaras brīvdienas maniem mīluļiem iepatikās - visi tagad zied kā traki. Nellijai pat bija kādi 6-7 ziedkāti reizē....
No savas sīkziedu cimbīdijas kaut ko tādu nebiju gaidījusi. Kaut gan pēc Tava ieteikuma visas zemes orhidejas izliku dārzā pa vasaru un kad bija ilgstošs sausums, vakaros laistīju ar šļūteni kopā ar visu dārzu - to gan Tu nebiji ietekusi:) " Irēna
Atsūtīts 27.12.2010.


Estere: Kas par ziedēšanu!!! Apsveicu! It īpaši kontekstā ar Tavu iepriekšējo sūtījumu, kurā aprakstīts, kā pie šiem smukumiem tiki :) Vienmēr prieks skatīties uz Tavām puķēm! Uzreiz redzams, ka šajā mājā (un dārzā...) puķēm, cilvēkiem un citām būtnēm ir laimīga kopdzīve :) Ai, un cimbīdija - tiešām fantastisks skaistums!

Atpakaļ uz sākumu

Jau pazīstama nobile

"Lai arī pamaz, bet tomēr atkal musējā uzziedēja! " Jānis
Atsūtīts 11.08.2010.

Estere: Jā, šito malaci mēs jau labi pazīstam. Skaistule. Un, kā izskatās, arī apņēmīga ziedētāja :)

Atpakaļ uz sākumu

Epidendrs un citi smukumi pie Taigas

Tikai pāris nedēļas atpakaļ beidzot ( arī vairāk kā divus gadus gaidīju ziedus ) uzziedēja raibais falenopsis. Viņš gan ir mazliet blēdis, jo ziediem vajadzēja būt ar neregulāriem tumšajiem plankumiem, taču tāpat ļoti gaidīti ziedi un skaists bezgala. Vēl īsti neesmu sapratusi, vai viņš patiešām smaržo,vai man tikai gribas, lai tā būtu. Ar šo man gāja ļoti grūti - 2008.gada augustā pārstādīju keramzītā, taču gada laikā viņš vēl joprojām vēlās laukā no poda. Meklēju viņam vispatīkamāko vietu un lūdzu, lai nepadodas, kamēr beidzot 2010. gada ziemā sāka parādīties pirmā saknīte. Nu jau prāts ir mierīgs - ja uzziedējis, tātad būs pieņēmis manus apstākļus.
No falenopšiem man vēl pirmo reizi ir uzziedējis tāds - ar pušķīšiem. Ar šo nekādas problēmas nav bijušas - nopirku ziedošu pagājušajā vasarā, skaisti noziedēja un tagad zied atkal, kā jau pienākas. Laikam jau iepriekš rakstīju, ka manās mājas falenopši ļoti labi jūtas kokosa šķiedru grozos, kur viņus ietupinu ar visiem podiem un sūnas pa starpu. Tad nu arī šis tā tika ietupināts pie pārējiem peloriskajiem falenopšiem un aug ļoti labi.
Manā orhideju pasaulē notika arī mazs brīnums - uzziedēja epidendra keiki. Biju ļoti nobēdājusies, kad, nesot uz laistīšanu, nolauzu pavisam mazu jaunā ziedkāta pīķīti. Taču pēc neilga laika, kad pavasaris jau pavisam bija klāt, keiki, kas visu ziemu sēdēja kā putns zarā bez nevienas saknītes, sāka strauji veidot saknes. Biju jau viņu apsolījusi vienai orhideju draudzenei, gaidīju tikai mazliet siltāku laiku, lai atdalītu un aizvestu, kad pamanīju, ka kaut kas tur notiek. Nu jau zied pilnā sparā un veido arvien jaunus ziedpumpurus. Protams, ka tik daudz ziediņu kā tad, kad nopirku, nav - tomēr mazulis vēl, taču zied dūšīgi un skaisti. Un tikai paskatieties uz viņa mīlīgo, draisko zvēriņa sejiņu... Vai tāds var nepatikt?
Pagaidām pēdējais mans šīs vasaras brīnums ir violetā dendrobija nobile, kas nu jau gan ir noziedējusi. Uz ziedēšanu beidzot sataisījušās bija abas manas nobiles. Ziedu maz, taču tie bija skaisti un smaržīgi, violetā pat smaržoja spēcīgāk. Iegādājos šo nobili mazā puķu veikaliņā, kur viņa stāvēja tik šausmīgi nožēlojama - galīgi pliki stumbri bez lapām, ka nespēju paiet garām. Taču cena bija paliela, tāpēc darīju to, ko parasti izvairos darīt - sāku nodiņģēt cenu. Pārdevēja bija atsaucīga, jo auga izskats tiešām bija nožēlojams, tā nu par puscenu pasitu padusē un vedu mājās. Neko daudz necerēju viņu atdzīvināt, gadu viņa bez izmaiņām stāvēja ar saviem plikajiem stumbriem, iestādīju keramzītā un drusku kādu stumbru nogriezu nost. Tā viņa stāvēja vēl gadu, taču nu jau izauga arī kāds lapains stumbriņš, uz kura tad nu šovasar sagaidīju ziedus. Man jau baltā nobile likās pasaka, taču violetā - vienkārši nepārspējama. Ziedi apmēram divas reizes lielāki, smaržīgāki, un krāsa! - patiešām krāšņa orhideja. Tagad abas nobiles esmu nolēmusi iestādīt kokosa šķiedru grozā un ļaut viņām karāties uz leju, par rezultātiem tad jau droši vien pēc gada varēšu pastāstīt."
Taiga no Mazsalacas
Atsūtīts 29.07.2010.


Apsveicu! Gan par falenopšu ziediem, gan dendrobiju - traki smuka krāsa. Vecos tuberīdijus (t.i. - "stumbrus"), kamēr dzīvi, dendrobijām gan labāk nost negriezt - tajos daba glabā krājumus nākamajiem jaunajiem dzinumiem un ziediem. Bet vislielākais bravo - par epidendru. Lieliska ir gan puķe, gan arī tuvplānu bildes!

Atpakaļ uz sākumu

Divas no Taigas skaistulēm

"Odontocīdija ziemā ziedēja nu tik vareni, ka grēks neparādīt. Izrādās, ka viņa var arī veidot ziedkātu atzarus. Apmēram 14 mēnešu laikā viņa uzzied trešo reizi, un katra reize ir arvien varenāka. Ļoti priecājos arī par baltā falenopša ziediem. Nopirku ''Maximā'', jau diezgan samocītu, taču gribējās baltu falenopsi, galvenokārt jau lielo ziedu dēļ. Tā nu nācās pirkt, kāds gadījās, par to arī gaidīju ziedus gandrīz divus gadus. Taču rezultāts bija tā vērts - ziedēja krāšņi un ilgi, un pasakaini dzidrs un spožs baltums bija ziediem. Tik lieli ziedi, tik cēla, tik spoža, nu, tā es laikam varētu ilgi turpināt. Aug man viņa tajās pašās mizās kā nopirku, tikai podiņu vēl ieliku kokosa šķiedru grozā un apkārt sūnas.
Nupat jau prāts ir mierīgs - visas orhidejas ziemu pārdzīvojušas, falenopšiem gandrīz visiem riešas pumpuri, mana mīļā oncīdija jau ar sešiem ziedkātiem. Izdevās arī panīkušo beallaru ar siltumnīciņas palīdzību (paldies jums par labajiem padomiem) atdzīvināt. Tagad siltumnīciņā veseļojas kambrija, kas ziemā sāka nesmuki uzvesties - nīka un dzeltēja. Un nupat skatos, ka tāda būs jāuzliek arī miltonopsim. Man liels prieks, ka pēc šīs grūtās ziemas ne no vienas orhidejas nenācās atvadīties. Ceru,ka arī jums viss zaļo un zied."
Taiga no Mazsalacas
Atsūtīts 21.04.2010.


Jā, ziema parasti orhidejām ir lielāks vai mazāks paŗbaudījums... Taču re, cik smuki zied pie Jums! Un tā dzeltenā skaistule - īsta rekordiste! :)

Atpakaļ uz sākumu

Pavasaris pie Irēnas

"Sen neesmu rakstījusi. Tumšais laiks un daudz darbiņu darīja savu. Vakari un tumsa nāca tik ātri virsū, ka nepaspēju ne apgriezties - un jau jāiet gulēt:) Laikam tā arī jutās manas orhidejas. Tumsa un vēsums nav viņu draugi... (Papildapgaismojums vismaz vienam logam man jau ir ierakstīts darāmajos darbos un jau ir izrunāts ar vīru. Lieli brīnumi - viņš izturējās ļoti saprotoši un pat neprotestēja. Neliela daļa nolemtības gan balsī skanēja, bet es centos to nemanīt:) Bet es tomēr pārliecinājos, cik liels spēks ir garākai dienai un saules gaismai tagad, kad arī pēc darba dienas beigām vēl ir gaišš.
No visiem maniem čaklajiem ziedētājiem tikai daži spēja ziedēt no visas sirds. Ļoti daudziem vēl vasaras beigās ieriesušies ziedu kāti tā arī nostāvēja līdz šim laikam un tikai tagad sāka pamazām bailīgi vērties vaļā - it kā vēl neticot šādai laimei. Tā ka uz rudeni man vismaz viens logs ziemeļu pusē tiks aprīkots ar gaismu. Bet ar visu to, ka varbūt ne visi apstākļi bija optimāli (no logiem arī vēl pūš, jo nav vēl pilnībā pabeigts remonts iekštelpās), daudzas manas skaistules mani priecēja!:) Raibais "arlekīns" (flopsītis) ziedēja kā traks ar 2 kātiem. Kā novembrī sāka (otrā ziedēšana), tā beidza tikai stipri pēc Jaunā gada. Dzeltenais mani pārsteidza - trīs reizes turpināja pēc noziedēšanas ziedēt uz tā paša kāta, bezgalīgi to pagarinot!:)) Man vīrs vinju uzdāvināja Valentīndienā pagājušogad, bet vēl 1 pēdējais zieds šobrīd turās - gads apkārt ar nepārtrauktu ziedēšanu! Un, protams, jau raisa kādus 3 jaunus ziedkātiņus turpat uz vecajiem kātiem.
Dzeltenais arlekīns sāka ziedēšanu (laikam arlekīni ir ļoti pieticīgi) pirms Jaunā gada un zied vēl šobrīd!!, neizrādot nekādas vītuma pazīmes un raisot no gala snaudošā pumpura jaunu dzinumu (JAU!!, negaidot, kad noziedēs vecie). Vispār manā praksē (pagaidām tikai gada garumā) ļoti bieža parādība, ka ziedēšana turpinās, pagarinot veco ziedkātu. Burrageara Nellija pilnībā attaisnoja visas manas cerības un ziedēja pēc kārtas 2 reizes - abas ar 2 ziedkātiem. Un smaršoja apdullinoši! Tikai tagad nomierinājās beidzot - laikam tagad grib paaugties kuplāka:)
Tad vēl ļoti skaists klasisks lielais taurenītis purpura krāsā arī ziedēja visu ziemu un ļoti skaisti izskatījās uz ziemas ainavs fona aiz loga. Violetā krāsa brīnišķīgi saskan ar dzelteno un zaļo (es te kā māksliniece jau spriežu:) Laikam tāpēc man kaut kā tīri nejauši sanāca diezgan daudz dažādu dzelteno flopšu... Bet tie ir tik atšķirīgi!!! (tas man bija jāpaskaidro vīram, kurš, redzot mani ar kārtējo podiņu ar dzelteno skaistumu ejot uz kasi, teica - "tev dzeltenais taču jau bija!!:)) Sevišķi skaists ir sīkziedu dzeltenais flopsītis (lapas gan tam ir milzīgas). Tam ir tik maigas dzeltenā un sarkanā gradācijas pie centra!
Tagad gan es arī sev nosolījos (un cītīgi ar sevi pie tā strādāju), ka vairāk flopšus neņemšu. Ja nu vienīgi būs kaut kas TĀDS, kas es vienkārši savādāk nevarēšu:))) Bet tas nenozīmē, ka es apstājos pie sasniegtā. Nu pie manis mājas atrada Beallara Tahoma un uzreiz divi odontoglosa hibrīdi. Divi tāpēc, ka es tik ilgi stāvēju un nevarēju izvēlēties, kuru ņemt - riktīgi raibu "tīģerīti" vai maigi niansētu dzelteno viņa sugasbrāli, ka vīrs neizturēja un pateica - "nu tad ņem abus divus!!!". Protams, divas reizes man tas nebija jāsaka. Man tikai ir jāiemācās tikt vaļā no vainas sajūtas... Bet es cenšos kaut kā to kompensēt viņam ar kādiem labiem darbiem:)
Vēl pie manis tagad ir noziedējusi un nocenota sīkziedu cimbīdija, kura fantastiski skaisti ziedēja DEPO kādus 2 mēnešus ap Jauno gadu, bet bija nejēdzīgi dārga. Smaržoja ļoti skaisti. Beigās es to dabūju pa 5 Ls ar visu keramisko skaisto kašpo! Mēģināšu pavasarī likt to dārzā - kā arī visus ārtelpas mīlošas orhidejas.
Tagad man pie dienvidrietumu lielā dārza puses loga izveidojās īsti džungļi - viss stāv kopā krustu šķērsu - ziedošie un neziedošie, ģerāniju stādi vasarai un tukšs akvārijs ar ūdeni, suņa dzeramā bļodiņa, dracēna un fuksiju bērniņi (mēģināšu izaudzēt fuksiju koku!) un ļoti labi visi kopā jūtas. Sajūta, ka patiešām atrodies kaut kur Taizemē!:) Tā mēs visi kopā - ziedi, dzīvnieki un cilvēki pašlaik priecājamies par pavasari un jūtam, ka sākam pildīties ar jaunu enerģiju - jaunam skaistam dzīves posmam. " Irēna
Atsūtīts 11.03.2010.


Estere: Skaistums !!! Bet par tiem veikaliem... Ai, cik pazīstami! Tāpat kā visas "labās" apņemšanās un arī... neliela vainas sajūta, ko pilnībā kompensē nākamā ziedēšana - par laimi, arī vīriem patīk puķes... kad viņas zied :))))
Un cik smuka tā brūnā orhideja 2. rindas sākumā! :))))

Atpakaļ uz sākumu

Maritas un Jāņa ludīsija

"Šo ludīsiju pirms gada atvedām no Tallinas. Ziedēja skaistiem naktsvijolēm līdzīgiem ziediem. Biju jau domājusi, ka neizdosies man viņu otrreiz uzziedināt. Taču nekā! Tad nu pagaidīju, kamēr atplauks pavisam un bildēju.
Pie viena arī pajautāšu: pirms gada, kad Jānis to Tallinā nopirka, bija trīs ziedoši kāti. Kaut kur izlasīju, ka pēc noziedēšanas tie jānogriež līdz trešajai lapai, ko arī izdarīju. Tagad tā zied uz diviem vecajiem kātiem. Tu rakstīji, ka Tavējai ludīsijai ir padsmit kātu. Kā Tu to panāci? Manējā nerāda nekādas pazīmes, ka no zemes varētu iznirt vēl kāds kāts ar lapām, kur varētu gaidīt vēlāk arī ziedus. Marita"
Atsūtīts 6.02.2010.



Estere: Manējai, kam ir kādi 3-4 gadi, šoziem tiešām bija 18 ziedkātu (plus vēl arī neziedoši kāti). Diemžēl tikai daži bija paspējuši izziedēt, pirms tos visus un arī visas lapas izsūca laputis (kamēr es pusotru mēnesi biju prom...). Nu stāv ar plikiem kātiem un gaida pavasari - cerams, ka izdzīs kādu jaunu dzinumu. Kā viņa izauga tik kupla? Ar ignorēšanas stratēģijas palīdzību :)))))) Tā kā ludīsija ir samērā vienkārši audzējama zemes orhideja, nekādu īpašo aprūpi viņa nesaņem. Atrodas dzīvokļa vēsākajā vietā, uz mazmazītiņa lodziņa palodzes, un iztiek ar pavisam nedaudz dienasgaismas. Aug zemainā substrātā, kas labi notur ūdeni, kad atceros - apleju, taču biežāk piemirstu, jo mazais lodziņš ir atsevišķi no pārējām puķu vietām. Varētu pat ar kaunu atzīt, ka regulāri ilgāku laiku par viņu neiedomājos... Nost griežu tikai to, kas pats nokaltis. Šāda audzēšanas metode gan neatbilst vairumam priekšrakstu, un es arī ar to īpaši nelepojos, taču šajos dažos gados viņa mūs jau vairākas reizes aplaimojusi ar krāšņu ziedēšanu, ko es parasti pamanu ne uzreiz... Dažiem augiem acīm redzami patīk, ja viņiem liek mieru :)))

Atpakaļ uz sākumu

Antras Pegija

"Vēlos padalīties priekā par savas Beallaras uzziedēšanu. Varbūt citiem orhideju cienītājiem tas nešķitīs nekas īpašs, bet man tas ir ļoti patīkams cerību piepildījums, ka tomēr uzziedēja, jo līdz šim manā dzīvoklī zied tikai flopši un dendrobija. Beallaru iegādājos ziedošu pirms kāda gada vai pat senāk, samērā ātri noziedēja, sāka pa vienam ceram iet bojā. Izdomāju, ka jāpārstāda un izrādījās, ka vecais labais sūnas kumšķis sēž apakšā. Tā nu pārstādīju, kādu laiku nekas nenotika, ik pa laiciņam sāka dzīt jaunas saknes, bet pēc laiciņa tās apstājās un palika melnas. Puķi biju nolikusi tālākā stūrī pie balkona lielā loga, kur daudz gaismas, bet aukstā laikā krietni vēsi aiz aizkariem. Rudens sākumā ieraudzīju, ka izaudzis ziedkāts ar trīs pumpuriem, ļoti nopriecājos, bet prieks nebija ilgs, jo pumpuri nodzeltēja neatvērušies. :( Ziedkātu nogriezu un jau samierinājos, ka šo man neizdosies pierunāt ziedēt. Pēc laiciņa pamānīju, ka izaudzis vēl viens ziedkāts, atkal ar trīs pumpuriem. Šoreiz pudu pārvietoju uz plaukta istabā, kur siltāks, baidījos, vai pumpuri nenosals, tomēr lielas cerības neloloju. Bet tad vienu rītu redzu, ka viens pumpurs atvēries, vakarā jau otrs!! Tā nu tagad skatos un priecājos, ka tomēr arī manā dzīvoklī ar plastmasas logiem un centrālo apkuri izdevās uzziedēt arī kam citam bez jau pieminētajiem flopšiem un dendrobijai (par kuru arī man liels prieks, jo šī arī esot visai cimperlīga dzīvokļos dzīvodama). P.s. Tāda sajūta, ka Beallara uzziedēja tikai tādēļ, ka liku viņai mieru, varbūt vēlējās pievērst uzmanību. :)"
Atsūtīts 3.02.2010.


Estere: Jā, šitā man arī ļoti patīk, beallara `Peggy Ruth Carpenter`. Ir čakla ziedētāja un gana izturīga arīdzan. Pārmērīgs aukstums gan nav šo orhideju draugs... Mūsējā nupat noziedēja, kopumā ziedēšana bija divarpus mēnešu garumā! Nu vairs īsti neatceros - 4 vai 5 ziedkāti. Tā ka šo lielisko odontoglosa hibrīdu varu tikai ieteikt...

Atpakaļ uz sākumu

Simonas kurpīte

"Šoreiz, pēc tam, kad esmu jau pastāstījusi par savām Nobilēm, gribu palepoties ar savu Venēras kurpīti. Tieši 11 mēnešus pēc iegādāšanās, tā mani priecē ar savu skaisto ziedu. "
Atsūtīts 23.01.2010.


Estere: Es teiktu, ka šis ir kāds no tā saucamajiem amerikāņu hibrīdiem. Patīk man kurpītes... Lai gan... visas citas arī :))))

Atpakaļ uz sākumu

Simonas nobilēm ziedēšanas svētki

"Šādi manas Nobiles mani iepriecināja decembrī! Vislielākais prieks par rozā Nobili, kurai šī ir pirmā ziedēšana manā mājā pēc tam, kad tā bija 2 gadus gaidījusi. Baltā Nobile mani nepievīla arī šogad un ziedēja bagātīgi! "
Atsūtīts 10.01.2010.


Estere: Baltā izskatās pēc floristikas meistardarba - it kā speciāli būtu šādi izcirpta. Skaistums!!!


Atpakaļ uz sākumu

Sintijas epidendrs

"Gribu dalīties priekā par Epidendrum radicans ballerina ziedēšanu. Nopirku šo skaistuli nocenotu Depo par Ls 2,10 (ziedoša maksāja Ls 10,49) 15.05.09. Atradās pa vasaru līdz rudenim uz balkona D pusē, nedaudz noēnots. Un 21.09.09 uzziedēja! Ienesu telpā, noliku redzemā vietā, lai varu skatīties un priecāties. Un Epidendrs ziedēja līdz 4.11.09."
Atsūtīts 23.12.2009.


Estere: Super! Apsveicu!!! Manējais gan šajā sezonā vēl neziedēs (dabūju kā pavisam mazu stādiņu): izauga tik garš, ka pret augu lampu nolauzu vienīgo cerīgo galotni. Nu, nekas, toties turpina augt citas galotnītes, gan jau sagaidīšu arī ziedus.

Atpakaļ uz sākumu

Egijas Nobile

"Gribēju paziņot lielu prieka vēsti. Savu dendrobiju nobile biju aizsūtijusi vasaras kūrortā. Kad viņu man atveda, sapratu, ka eksperiments nav izdevies, jo viņai aizmetās nevis pumpuri, bet keiki. Tomēr izrādās, ka uz diviem kātiem ir pumpuri! Man tāds prieks, ka pat izteikt nevaru."
Atsūtīts 8.11.2009.



Estere: Mīļa - bez lieliem kruzuļiem, toties ar krāsiņu! Nez, vai smaržo ar`?

Atpakaļ uz sākumu

Burrageara un cimbīdija pie Taigas

"...Vispār jau man nebija nodoma iegādāties cimbīdiju, taču šo maniem apstākļiem nenoliedzami pārāk lielo augu nopirku jūsu cimbīdijas iespaidā. Tāpat nekad nedomāju, ka izdosies piedabūt viņu ziedēt, taču brīnums ir noticis... Palasīju, ko darījuši citi jūsu lapas orhidejmīļi, un agri pavasarī izliku uz balkona. Iekšā ienesu tikai pēc pirmās rudens salnas, taču tad jau varēja manīt, ka ir izveidojies ziedkātiņš. Dzīvoklis mums ir par tumšu, tāpēc ziedi ir mazāki un zaļgani ( bija pureņu dzelteni un lielāki, kad nopirku ), toties vienpadsmit gabali."



Nevaru nociesties neparādījusi arī savu burragearu. Nopirku viņu nocenotu, uz gandrīz noziedējuša ziedkāta izplauka divi mazi, oranžīgi brūngani ziediņi. Savās domās saucu viņu par sudraba orhideju, jo lapām ir tāds sudrabots vizējums. Ļoti gaidīju jaunus ziedus, taču nekā - visu vasaru nāca jauni dzinumi, ļoti ātri gofrējās lapas, kaut laistīju tāpat katru nedēļu kārtīgi un reizi mēnesī uz dažām stundām iemērcu mēslojuma šķīdumā. Tad ievēroju, ka kaut kas nav īsti kā vajag, un nolēmu pārstādīt. Tā kā iepriekšējā rudenī stādītās orhidejas keramzītā ieaugās ļoti negribīgi, izlēmu stādīt orhideju zemē. Atvērusi iepakojumu, biju ļoti izbrīnīta - dažas mizas, ļoti daudz keramzīta un smalka kūdra (kā putekļi). Tomēr nolēmu stādīt, jo dažas manas paziņas līdzīgā zemē bija pārstādījušas falenopšus - un nekas, aug kā brieži un arī zied. Protams, atradu sūnu kumšķi, kas arī bija iemesls, kāpēc kaut kas nebija kā vajag. Man par lielu prieku orhideja ieaugās labi un itin drīz parādījās ziedkāts. Gaidīju sīkus jaukus ziediņus, klusībā cerēju, ka arī smaržos, taču, pumpuriem briestot, sapratu, ka ziedi būs krietni lieli. Staigāju kā runcis ap krējuma podu, un, pirmajam ziedam atveroties, nebija grūti šo orhideju identificēt - burrageara `Nelly Isler'. Jāsaka, pirmajā brīdī biju pat sašutusi, jo gaidīju pavisam kaut ko citu, taču nu jau esmu pieņēmusi. Šodien beidzot sajutu smaržu pa visu telpu. Pāris dienas atpakaļ pamanīju arī vēl divus ziedkātus tikko lienam no lapām laukā, tā ka ziedēšana droši vien būs visu ziemu nodrošināta."
Atsūtīts 25.10.2009.



Estere: Aīīī, kā man patīk šitā cimbīdija! Apsveicu! Man tādas vairs nav - manējai "pieauga kājas", kad biju viņu izlikusi trepēs uz loga, kur vēsāks, lai ierosinātu ziedēšanu. Varbūt kādam likās, ka nabaga puķe tur tiek spīdzināta aukstumā un vēl kaut kādos akmentiņos... Bet varbūt kādam šķita, ka viņam to vajag vairāk nekā man...

Atpakaļ uz sākumu

Nobile pie Ievas Siguldā

"Gribu ar Tevi un pārējiem orhideju mīļiem padalīties savā priekā. Decembrī Depo veikalā nopirku galīgi sašļukušu dendrobiju Nobile. Atvedu mājās un uzreiz pārstādīju. Viņa to ļoti novērtēja. Tavā mājas lapā izlasīju, kā viņu kopt. Jau agrā pavasarī izliku viņu ārā uz terases, kur tā arī dzīvojās visu vasaru līdz pat septembra vidum. Atgriežoties no ceļojuma, mani sagaidīja tāds prieks: mana dendrobija bija vienos pumpuriņos! Ienesu istabā un tagad manā mājā virmo dievišķīgs ziedu aromāts! Dendrobijai bija 5 vāji kātiņi, bet tagad ne miņas no tiem vārgulīšiem, jo puķe tā atkopās, ka vēl pa vasaru izauga 2 spēcīgi kāti. Šis ir mans pirmais mēģinājums ar dendrobijām, jo līdz šim manas lutekles bija burvīgie fanelopšu taureņi (24 augi), kuri dažkārt mani priecē pat pusgada garumā."
Atsūtīts 2.10.2009.


Estere: Dikti krāšņa pirmā ziedēšana! Apsveicu!!!
Atpakaļ uz sākumu

Labā paziņa - Maritas un Jāņa čaklā dendrobija

"Ārprāc! Mana baltā dendrobija nobile jau drīz sāks lēnā garā vīst, bet neesmu vēl Tev nosūtījusi šīs sezonas bildes! Tā ir jau 3 uzziedēšana pie mums. Skaisti, vai ne?"
Atsūtīts 24.09.2009.


Estere: Nu smuka gan! Izskatās, ka katra nākamā ziedēšana - arvien krāšņāka! Bet es arī varu palielīties: februārī uz dzimumdienu tiku arī es pie vienas, un... ZIED!!! Uzziedēja pēc vasaras trimdas vīramātes dārzā...

Atpakaļ uz sākumu

Irēnas paradīzes dārzs

Visu laiku esmu dikti iejūgusies darbos, nebija laika Tev aizrakstīt, kaut gan visu laiku to gribēju izdarīt - visādi prieki un jaunumi orhidejmaniaku frontē!!:) Gribēju rakstīt un sūtīt foto, kad uzziedēja ar "maniem" ziediem pirmā orhideja, bet tad nāca un nāca vēl un vēl un vēl tās ziedēšanas.... Un tagad varu lepoties, ka tikai daži nesen iegādātie jaukumi - miltonija un burrageara 'Nelly Isler' (ceru, ka pareizi identificēju) - zied ar "veikala" ziediem. Man tas trakums ir sācies 2009. gada janvārī, kad pienāca kārtējā dzimšanas diena. Tā ka man vasarā ir dārzs un es aizraujos ar skujkoku, graudzāļu un hortenziju audzēšanu, ziemā man totāli pietrūkst... nezinu kā... laikam jau vienkārši rūpju par augiem un kaut kādas mijiedarbības ar viņiem:) Es viņiem - viņi man:)) Tā pietrūkst, ka es to jūtu gandrīz fiziski. Un, tā kā jau biju Tavu blogu un Tavu mājaslapu lasījusi, nolēmu pamēģināt - varbūt arī man izdodas? Jo augi jau ir fantastiski un tik noslēpumaini! Tikai bija tāda sajūta - kur nu man, tik aizņemtai, var kas sanākt? Tas jau ir baigi zinātniski un sarežģīti, tik elitāri ziedi... Iesāku ar 1 falenopsi no Depo..... un tā arī aizgāja :)) Pēc nedēļas bija vīra dzimšanas diena. Es laikam varu nemaz nerakstīt, ko viņam uzdāvināju!!:))) Ceru, ka viņš bija tikpat laimīgs kā es.... Un tā tas turpinājās. Sieviešu diena, Mātes diena, vārda diena, labs noskaņojums, slikts noskaņojums, braucam pārāk tuvu veikalam, nav ko darīt, ļoti daudz darba, stress (tas viss izsklausās pēc hroniska alkoholiķa taisnošanās - iemesli, kāpēc dzeru :)))) Nu man tagad ir 11 falenopši, 1 cimbīdija, 1 kambrija vai odontogloss (tieši kāds, neesmu vēl līdz galam identificējusi), 1 burrageara (es tā ceru, ka Nelly, jo dikti jauki smaržo un tā arī izskatās kā Tavējā), 1 katleja (kurai izmisīgi jau 2 mēnešus katru dienu lūkojos uz ziedpumpuru) un nu šim pulciņam pievienojusies arī miltonija. Uff, kamēr visu saskaitīju... Visi falenopši kā aptrakuši dzen ziedkātus un jaunas saknes. Es gribēju pēc Tava ieteikuma aizņemtiem cilvēkiem pārstādīt visas hidrokultūrā - bet nevaru sagaidīt, ka kāda nezied!! Vienīgi flopsis, kas man bija nokritis un pēc tam nīkuļoja un dzina kroplas un mazas lapinjas, tika pie jaunaa poda un keramzīta. Un ko domājies - 3 (!!!!) dienas pēc pārstādīšanas ieraudzīju gan jaunaas saknītes podā, gan jaunu lapiņu, gan BEIDZOT jaunu ziedkātiņu, kas kautrīgi pabāzās laukā no lapas apakšas! :))

Vau, laikam jau aizrāvos:)) Tik garu vēstuli sen neesmu rakstījusi! Sūtu dažas bildītes no sava "paradīzes dārza" Gaujā. Laimēgā Irēna :) "

Atsūtīts 14.09.2009.


Estere: Izskatās tiešām pēc paradīzes dārza. Par orhidejmāniju un orhimaniakiem jau kaut kad rakstīju Dienas blogā... Lūk, visi simptomi krāšņā komplektā!

Atpakaļ uz sākumu

Ziedēšana pie Taigas Mazsalacā turpinās

"Sveiciens no Mazsalacas! Man atkal ir ziedi, ar ko padalīties. Miniatūrais falenopsis ir atplaucis pilnībā - 22 ziediņi. Nopirku viņu pagājušā gada decembrī. Cenas ziņā šī ir mana dārgākā orhideja- ls 15. Bija ļoti skaisti iepakota - kastītē ar celofāna lodziņiem, pati baltā dekoratīvā podiņā. Mājās saskaitīju - bez pieciem jau atvērušies ziediem bija vēl 26 (!!!) pumpuri. Tikai mājās ieraudzīju, ka mazulītis aug tīrā sfagnā. Tālāk rīkojos tā: laistīju tikai tad, kad sūna bija pilnīgi sausa. Taču, lai cik uzlietu - pavisam maz vai kārtīgi nodušotu, pēc katras mitruma devas daži pumpuri nobira. Iespējams, ka vajadzēja tikai rasināt, taču to es neizmēģināju. Ar nepacietību gaidīju, kad sīkaliņa noziedēs, lai varētu pārstādīt keramzītā. Neskatoties uz birstošajiem pumpuriem, ziedēja gana daudz un ilgi. Kolīdz pēdējais zieds nobira - 22. martā pārstādīju keramzītā. Ļoti uzmanīgi izcēlu no podiņa, ar pinceti un zobu birsti notīrīju visu sūnu, un tāpat, neizjaucot sakņu kamolu, ieliku tajā pašā mazajā podiņā keramzītā. Jau pēc dažām dienām parādījās jauna, skaista saknīte, tā ka ar ieaugšanos nebija nekādu problēmu. 24. jūnijā parādījās ziedkāts, apmēram mēnesi brieda pumpuri, bet nu jau visi atvērušies - patiešām skaists ziedētājs.


Šai orhidejai nosaukumu nezinu. Iegādājos viņu 2008. gada augustā, pārstādījusi neesmu. Pa ziemu izauga divi skaisti dzinumi, no kuriem vienam 18. jūlijā parādījās ziedkāts, nu ļoti interesants - kā maza slotiņa. Nu jau gandrīz visa vārpa atvērusies. Arī pumpuri šai orhidejai ir interesanti, pat nevaru atrast piemērotu vārdu. Mazmazlietiņ arī smaržo atsevišķos brīžos. Kas rosināja ziedēšanu, tā man ir mīkla, jo man ir vēl viena ļoti līdzīga šai, tikai lielākām lapām un ziediem. Tā pie manis ir no 2007. gada decembra, 2008. gada pavasarī pārstādīju keramzītā. Ļoti labi ieaaugās, ir jauni dzinumi, taču ziedēt netaisās. Vienīgais, ko varu iedomāties atšķirīgu - keramzītā mitrums ir nodrošināts nepārtraukti, taču mizās orhideja noteikti piedzīvo nelielus sausuma periodiņus, it īpaši ziemā - uz palodzes virs čuguna radiatoriem...


Vēl man zied visi trīs falenopši kokosa šķiedru grozā. Šos falenopšus ziedēšanas dēļ pagājušajā gadā nepārstādīju, savukārt vietas trūkuma dēļ iegādājos šādu grozu, sapakoju ar sausām ( pa ziemu uz balkona nostāvējušām ) sūnām un saliku tur falenopšu podiņus. Šie grozi tiek pakarināti pie griestos ieurbta āķīša pie logiem. Keramzītā man falenopši (izņemot miniatūro) negrib augt, savukārt uz palodzes vai galda stūra saliktie - tad par gaišu, tad par tumšu, tad par karstu, utt. Toties grozos - kādas saknes! Kādas lapas! Arī zied labi. Piemēram, violeti punktotais bez pārtraukuma ziedēja pusotru gadu, vēl nebija beidzis, kad jau parādījās nākošais ziedkāts."
Atsūtīts 29.08.2009.


Atpakaļ uz sākumu

Bagātīga ziedēšana pie Taigas Mazsalacā

"Domāju, ka daudzi izvairās pirkt ne-falenopšus, jo nezina, kā tos kopt, un baidās, ka netiks galā. Ir skumji redzēt mazo piedāvājumu citām orhidejām, un tās pašas lielāko tiesu nākošajā reizē nocenotas un nonīkušas, kamēr falenopši ir kalnu kalniem. Bet man tās citas padodas labāk nekā '' vieglie'' falenopši... Tagad par pašu galveno - manu šī gada brīnumu. Vakar klīdu internetā pa orhidejām un atradu savai katlejai nosaukumu - laeliocatleya. Diemžēl skaistā ziedēšana šodien beidzās: ļoti īss - tikai 20 dienas - skaistums. 2008. gada 30. augustā "Depo" nopirku trīs nocenotas orhidejas ar nosaukumu katleja par Ls 1,20 katru. Biju nolēmusi šīs orhidejas nepirkt, jo gana dārgas un gana grūti, cik noprotams, audzēt. Bet te - tāda cena! Nodomāju, ka neko nezaudēšu, ja pamēģināšu, kā es saku - paķēpāties. Tā kā viņas bija diezgan bēdīgā stāvoklī, tūlīt pārstādīju keramzītā, ko par stādīšanu gan grūti nosaukt, jo visas vecās saknes bija jānoņem, tā ka viņas tur burtiski tupēja uz keramzīta. Divas bija tādas sīkākas, tās ieaugās lēnāk (diemžēl tolaik vēl nerakstīju līdzi dienasgrāmatu, tāpēc nav precīzi zināmi datumi), bet lielākā itin drīz sāka dzīt saknes. Kaut kad uz pavasara pusi parādījās arī jaunie dzinumi visām trim, taču lielajai pirmajai, un tā auga visātrāk. 24.06. vēl nebija nekas, to droši varu apgalvot, jo visas mīlules liku vannā uz dušu, un tad arī apskatu podus, saknes, jaunos dzinumus,ielūru tiem vidiņos, vai neveidojas ziedkāti. Nu nekā tāda nebija. 30.06. - ziedkāts ar trim trekniem pumpuriem, 9.07. atvērās visi trīs ziedi, bezgala brīnumskaisti - lieli, zaļganā krāsā, ar violetu dzīslu pa vidu katrai ziedlapai un skaistu mēlīti divās krāsās. Pēc divām dienām skaistais zaļganais tonis pazuda un ziedlapas palika baltā krāsā. Nedaudz arī smaržo,bet šī smarža man tik labi nepatīk, labi, ka nav spēcīga. Tā kā nezināju, kāds būs zieds, un īstenībā arī necerēju, ka kādreiz šīs orhidejas uzziedēs, pārsteigums bija ārkārtīgi liels!"


"Pastāstīšu par savu mīļāko orhideju - diemžēl nezinu nosaukumu. Internetā atradu divas ļoti līdzīgas - oncīdija "Sharry Baby" un miltonīdija "Mike" vai "Katrin Zoch". Pagaidām dēvēju viņu par oncīdiju. Nopirku 2007. gada jūnijā tāpēc, ka lēta - nocenota. Redzēju, ka nāk jauns ziedkāts, kaut tuberīdiji bija tā sažuvuši, ka bail skatīties - kā rozīnes. Mājās kārtīgi atdzirdīju - diennakti noturēju ūdenī. Drīz tuberīdiji bija gandrīz atguvuši savu apaļo formu, arī ziedkāts izziedēja. Pagājušajā vasarā arī ziedēja, man likās - krāšņi, taču šogad - pasaka!!! Nupat iznāca desmitais ziedkāts. Pirmie ziedkāti parādījās 4. aprīlī, 3. maijā atvērās pirmie ziedi. Domāju, ka vismaz vēl mēnesi ziedēs, ja ne ilgāk. Smarža salda, taču ļoti patīkama, man liekas, līdzīga vaniļai. Pārnesu uz guļamistabu - no rīta mostos un vakarā aizmiegu ar šo pasakaino smaržu. Vai var būt kas labāks par šo? Šī orhideja man problēmas nav sagādājusi nekādas. Keramzītā (iestādīta 2008. gada maijā) ieaugās labi un nekavējoties, dzen daudz dzinumu - tie tad arī visi šogad ziedēja. Kopju tāpat, kā visas savas orhidejas - reizi nedēļā dušā, ik pa trim nedēļām pabaroju ar orhideju mēslojumu. Pavasarī mazliet sāka dzeltēt un kalst lapas, bet tikai visvecākajam tuberīdijam, tā ka šķiet, tas bija dabīgs process."



"Jūnija sākumā uzziedēja miltoniopsis četriem lieliem, skaistiem ziediem. Un kā smaržo!!! Nopirku 2007. gada jūnijā.Pēc tam, kad noziedēja jau esošie ziedi, viņam iznāca vēl viens mazs ziedkātiņš, bet ziediņš tāds - nu nekāds - mazs un sagriezies. Vēlāk atradu informāciju (jūsu tabulā), ka dzīvokļos šīs orhidejas gandrīz nav pieradināmas un uzziedināmas. Tā viņš man to ziemu uz palodzes nonīkuļoja. Nevar teikt, ka kas īpaši mainījās, bet varēja just, ka kaut kas nav īsti labi. Pavasarī uzzināju par sūnu kumšķiem starp saknēm. Domāju, ka zaudēt nav ko - augt neaug, iespējams, nekad negribēs ziedēt - nekaunīgi aiz "čupra" pacēlu nedaudz laukā no mizām, un kā tad! Tur gulēja kārtīgs sūnainis. Cik varēju, izlasīju sūnas laukā, vēl ņēmu talkā pinceti, un tāpat iesēdināju atpakaļ mizās. Jau pēc nedēļas varēja redzēt jaunas saknītes, parādījās jauns dzinums. Jūnijā pārstādīju keramzītā, un ko lai saka - vasaras vidū uzziedēja trīs ļoti skaistiem, smaržīgiem ziediem. Diemžēl dažu dienu laikā spožajā rīta saulē mani skaistie ziedi palika apkaltušām maliņām. Ziedēja gan labu laiku, bet skata nekāda. Tāpēc šogad laicīgi noliku uz galdiņa pie televizora, tā nu vairāk skatos miltonopsi, nekā filmas... Miltonopsim acīm redzami patīk hidrokultūra. Cenšos, lai apakštrauciņā visu laiku ir ūdens, bet gadās arī pa kādam "sausuma periodam". Bet noteikti tie nav ilgi, augstākais 1- 1,5 dienas. Citādi reizi nedēļā lieku dušā, reizi trīs nedēļās pabaroju ar mēslojumu. Šajā pavasarī miltonopsis sāka dzeltēt. Atkal gudrība no Jums - varētu būt gaismas par daudz. Saliku uz palodzes tā, lai citas viņu noēno, un jā, izdevās - lapas atguva savu gaiši zaļo toni. Iespējams, ka man vienkārši ir paveicies ar šo konkrēto miltonopsi, taču noteikti ir vērts pamēģināt šādu skaistumu audzēt un veselu gadu gaidīt līdz nākošajai ziedēšanai."



Nupat sāka ziedēt enciklija. Iepazīstoties ar Jūsu jaunumiem, kādreiz ieraudzīju šo orhideju - kā man viņa patika, pat elpa aizrāvās. Un lai kāds vēl saka, ka domām nav liels spēks - kad nākamreiz braucu "orhideju medībās", tieši tāda bija "Depo". Acīmredzot vēlēšanās bija no sirds. Tas bija pirms gada. Toriez viņai bija divi ziedkāti, kas ļoti ilgi ziedēja. Šogad 5. jūlijā pamanīju ziedkātu, pēc divām nedēļām parādījās otrs, un nu jau veras vaļā ziedi. Pašlaik viņa aug tajā pašā podā, kurā nopirku - pavasarī noslinkoju pārstādīt keramzītā. Tāpat reizi nedēļā nodušoju, apmēram reizi mēnesī uz dažām stundām lieku mirkt mēslojuma šķīdumā. Nekādu problēmu ar šo orhideju man nav, un acīmredzot- viņai ar mani arī ne... Dzīvoju parastā daudzdzīvokļu mājā ar visām apkures problēmām rudeņos un pavasaros, palodze ar orhidejām virs čuguna radiatoriem. Šī orhideja to visu pārcietusi bez niķošanās.



Ļoti ilgas ziedētājas man ir paphiopedilum. Iegādājos pagājušā gada jūlijā divas - zaļu kā ābolītis un tādu tumši sarkanbrūnu. Tumšā noziedēja ātri, tāpēc tūlīt jūlijā arī pārstādīju keramzītā. Zaļā ziedēja ilgāk, to keramzītā ieliku septembrī, bet līdz janvārim, kad pamanīju pūkainās bruņutis, tā arī nebija iesakņojusies. Patiesībā neviena orhideja,ko stādīju septembrī, man pa ziemu nebija iesakņojusies. Mācība man (un varbūt arī citiem) - orhidejas pārstādīt tikai pavasarī, vēlākais vasaras vidū (vienīgais izņēmums man bija miniatūrais falenopsītis, bet tas ir īpašs stāsts). Tā kā bruņutu invāzija bija diezgan spēcīga, apsēstās lapas vienkārši noplēsu nost. Diemžēl orhideja tādu eksekūciju nebija gatava paciest- šī ir vienīgā, kas pie manis neizdzīvoja, un tikai manas muļķības dēļ. Toties sarkanbrūnā ieaugās labi un janvārī uzziedēja pirmais zieds - bet, ak tavu brīnumu! - pavisam savādāks, nekā kad pirku. Tikai tad ievēroju, ka vienam "dzinumam" ir mazliet gaišāks lapu tonis. Šī orhideja zied vēl joprojām, lai arī krāsas nav nekādas izcilās. Jau pieci ziedi bijuši, sestais pašlaik nozied, un vismaz vēl viens pumpurs briest. Man vislabāk patīk brīdis, kad kurpīte lien laukā no savas čaulas - kaut kā nāk prātā dinozaura ola...



Ir vēl viena orhideja, kas man sagādāja lielu prieku. Kaut arī izskatā tā nav krāšņa, taču ļoti interesanta. Tas ir peloriskais falenopsis. Savējo ieraudzīju Rūjienā, novembrī, brīdī, kad nemaz nebiju gatava jaunai orhidejai - mājās jābrauc ar autobusu, laiks patiešām nejauks, liels vējš, ik pa brīdim līst, arī finansiāli nepiemērots brīdis tādam pirkumam. Taču tādu - uz katra kāta citādas formas ziedi - veikalā atstāt vienkārši nespēju. Jau sagatavojos uz bēdīgu iznākumu - ziedu nobiršanu, ilgu neziedēšanu, taču nē, ziedēja līdz martam. Jau aprīļa sākumā varēja redzēt, ka uz vecajiem ziedkātiem nāk jauni pumpuri, un vēl arī jauns ziedkāts. Maija sākumā visi ziedi ( izņemot jaunā ziedkāta vienīgais pumpurs, kas atvērās tikai pirms divām nedēļām) bija atvērušies: gandrīz katrs savādākas formas! Man ļoti patīk tādi neparastumi - šis man liekas vienkārši brīnumains ziedētājs.



Pagaidām tādi ir mani orhideju brīnumi. Jau pavisam drīz vajadzētu sākt ziedēt miniatūrajam falenopsītim, ziedkāts parādījies beallarai, arī kambrijai, kas laikam ir kolmanara "Samurai", tāpat falenopšu grozā top ziedēšanas bums. Nobeigumā pievienoju dažas bildītes no jau ziedējušām orhidejām acu papriecēšanai. Ļoti pasakaina ziedu vārpa bija janvārī uzplaukušai odontocīdijai (ziedēja līdz marta vidum). Ilgi gaidīju zigopetala ziedus, jo viņš bija pamatīgi iespītējies (vienu reizi man pašai uzziedēja, pēc tam ilgi klusēja). Toties, kad aprīlī uzziedēja - brīnišķīgi pieci ziedi! Uzziedināt palīdzēja Indras pieredze par "trimdu" - arī savējam uztaisīju pa kādam sausuma periodam, un izdevās. Maza, var teikt - necila, bet arī interesanta orhideja kolmanara "Jungle Monarch" (tā vismaz liekas - nekad nevar zināt, vai izdevies uztaustīt pareizo nosaukumu) uzziedēja decembra vidū un ziedēja līdz pat marta pēdējai nedēļai. Pieķēru arī smaržojam, gan tikai atsevišķos brīžos un ļoti neuzkrītoši, taču saldi."
Iesūtīts 29.07.2009.



Estere: Nu, lūk, arī šīs sadaļas pirmā katleja un enciklija! Smukums!!! Apsveicu! Arī par miltoniopsi bravo. Un par smaržīgo oncīdiju (arī man traki mīļas šī veida). Bet īpašs bravo par izsmeļošajiem aprakstiem - šī pieredze noteikti noderēs vēl kādam. Par encikliju pilnīgi piekrītu - arī manējā ir apbrīnojami pieticīgs un ziedelīgs radījums.

Neliela piebilde, kas nav tiešā saistībā ar tikko redzēto, bet noderēs iesācējiem: ir orhidejas, kuras nepanes dušošanos, ja tiek audzētas dzīvokļos, piemēram, falenopši. Pie Taigas gan viņi pacieš pat to, taču teikšu kā man sacīja viens franču orhidejmīlis, kad redzēju viņu siltumnīcā laistām orhidejas no šļūtenes: "Tikai lūdzu neatkārto to savā dzīvoklī!"

Taigai acīmredzami ir izcili zaļi pirkstiņi... Lai veicas!

Atpakaļ uz sākumu

Smukumi pie Ilzes Šampēterī

15. maijā saņēmām bilžuku no Ilzes Šampēterī - ar, mūsuprāt, ļoti smuku odontoglosa hibrīdu. Ar piebildi, ka šis pumpurus veidojis jau kopš februāra, bet uzziedējis tikai maijā. Nav no steidzīgajiem... :))))
27. jūnijā saņēmām papildinājumu - Ilzes mājā izplaukušo falenopšu bildes.




Estere: Neesmu diža pelorisko falenopšu cienītāja, taču šis dzeltenraibais ir tiešām smuks... Bravo arī par visu pārējo!

Atpakaļ uz sākumu

Rutas miltoniopsis

"Mana pirmā orhideja- miltoniopsis pie manis aug no 2006. gada. Veikala zieds ātri noziedēja, bet nākamā gada aprīlī jau uzziedēja viens ziedkāts. Pods bija pamazs, un es nolēmu puķi pārstādīt. Izņēmu no poda un izpurināju visas čubas no sakņu sistēmas, iestādīju caurspīdīgā podā ar izurbinātiem caurumiem, puķu veikalā pirktā orhidejām paredzētā zemē, kurai klāt, lai būtu irdenāka, piejaucu sasmalcinātu bērza biezo mizu (vispirms novārīju).
Tagad jau divus gadus ir divi ziedkātiņi no jaunā tuberīdija ar 4 ziediem uz katra. Šogad vienam ziedkātam kaķis nokoda galu un palika divi ziedi no kuriem lielākais 8X10 cm. Smaržo dievīgi, sevišķi no rīta.
Puķe aug normālā mājā ar centrālo apkuri pie dienvidu loga (logam plāns aizkars). Vasarā pa dienu atbīdu no loga tālāk. Laistu ar lietus ūdeni, ja ir, ja nav, tad ar nostādinātu krāna ūdeni. Parādoties ziedkātam, mēsloju ar vājas koncentrācijas (2-3ml uz 1l ūdens) šķīdumu (mēslojums Substral Orkidenering) reizē ar laistīšanu reizi nedēļā. Pods ielikts lēzenā traukā ar bērza mizas un oāzes gabaliņiem, kurus regulāri mitrinu. Miltonopsīti apskatu katru dienu un aprunājos. Puķīti vajag mīlēt, tad augs un ziedēs visur. Izrādījās, ka esmu grēkojusi ar laistīšanu, jo no 21 lapas 3 ir gofrētas."
Iesūtīts 12.05.2009.


Esteres komentārs: Skaistums neizsakāms! Bravo! Miltoniopšus dzīvoklī saglabāt un uzziedināt nemaz tik daudziem neizdodas... To es no rūgtās pieredzes, kas gan ir krietni sena... Skatoties uz Rutas bilžukiem, sāk gribēties pamēģināt vēlreiz :)

Atpakaļ uz sākumu

Orhideju paradīze pie Ilzes Latgalē

"..Arī es joprojām dzīvoju savu mīluļu paradīzē. 2008.gada pavasarī uzdāvināju sev "kambriju". Mani pārsteidza šī zieda īpašā krāsa un forma. Šogad, 2009.gada martā, parādījās jauns ziedkāts. Sūtu Jums apskatei manu Jaunumu! Nepārtraukti par sevi atgādina arī Nobile. Ar lielu mīlestību tā turpina ziedēt jau no 2008.gada novembra. Ir izauguši jau 6 stumbri. Nupat to pārvietoju uz virtuvi, saudzējot no saules stariem, bet viņa... dzen tik jaunus pumpurus! Apzinīga un čakla, pasaules krīze tai nerūp..:)

Vēlos pastāstīt par savu pieredzi ar 6 gadus vecu fanelopsi. Pirms gada šim mīlulim sāka vīst lapas (divas lielas). Ilgi domāju, ko lai iesāk. Bija žēl no tā šķirties, jo šī ir pirmā baltā dāvinātā orhideja. Ieliku šo mīluli ar visām gaisa saknēm hidrokultūrā un... apzināti aizmirsu. Katrai puķei taču savs mūžs un šīs orhidejas dvēsele zin, ka es vēl nevēlos no tās šķirties. Ir pagājis jau gads, kopš viņa dzīvo h-kultūrā. Ir izaugusi jauna sakņu sistēma. Ziedkāts vēl nav parādījies, bet tagad zinu droši, ka tas būs!

Tajos gadījumos, kad daru kaut ko nepareizi, attiecīgi arī saņemu. Tas liek domāt par to, ka dzīvās būtnes vēlas, lai pret tām izturas cienīgi! Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus atnesam mājās! Lūk, tā man dzīvojas šajā orhideju paradīzē! Lai pavasaris ienāk Jūsu mājās ar jaunām atklāsmēm un radošām idejām!".
Iesūtīts 20.04.2009.


Esteres komentārs: Skatos uz Ilzes un visu citu orhidejām un domāju: varbūt "zaļie pirkstiņi" tā pati mīlestība vien ir, tikai citā formā??? Un vēl: Latgale, Kurzeme... prieks, ka viss notiek ne tikai Rīgā!

Atpakaļ uz sākumu

Simonas falenopši

"Bišķi no maniem Falenopšiem - malacīši, priecē ar savu ziedēšanu, dzeltenais vēl vispār man nav pārstājis ziedēt kopš nopirkšanas, nu jau gads, veido tik jaunus ziedkātus, pat tagad var redzēt, ka nāk jauni ziedkāti uz pašlaik ziedošajiem...". Iesūtīts 14.04.2009.


Esteres komentārs 15.04.2009.: Prieks skatīties - varen lekni padevušies, redzams, ka labi jūtas!
Jā tieši šādi dzeltenie ir traki ziedīgi. Pie mums arī viens tāds mājo, zied gan ar pārtraukumiem, bet traki ilgi. Vislabāk tad, ja pumpuru veidošanās laikā bijis daudz gaismas. Tad ziedkāti veidojas vairāki uzreiz un čakli zarojas. Mūsējais rudenī zem augu lampām sataisīja divas pamatīgas "slotas", pārlikām uz palodzes bez lampām, bet ar nelielu saulīti (vēlāk būs jāēno), zied kopš Jaunā gada nu jau ceturto mēnesi, saskaitīju - 40 ziedi (!!!), 5 pumpuri, kas teju teju izplauks un vēl 3 jauni ziedkātu atzari veidojas... Savukārt, nepietiekamas gaismas apstākļos uz kāta veidojas vien daži ziediņi un tas švaki zarojas.
Savukārt, baltie ar violeto viduci (ir mums arī pārītis tādu - māte un meita...) zied ļoti ilgi un čakli - gandrīz bez pārtraukumiem, praktiski visu laiku vai nu zied, vai veido ziedkātus un gatavojas ziedēt. Visbiežāk šīs abas darbības notiek vienlaikus - viens kāts zied, cits - gatavojas :))) Ziedu gan nav tik daudz kā dzeltenajam, taču tie mēdz būt lielāki. Arī zarojas mazāk čakli, kaut tomēr to dara. Visbiežāk 0-2 zariņi. Un vēl kāds iznāk pēc tam, kad iepriekšējie noziedējuši, no snaudošajiem pumpuriem. Šos mēs pieskaitām pie visčaklāk ziedošajiem falenopšu hibrīdiem mūsmājās. Tas tā, no pieredzes...

Atpakaļ uz sākumu

Vēl viena Nobile, šoreiz pie Līvas

"Izlasīju Jūsu mājas lapā sadaļu par citu orhidejmīļu izlolotiem ziediem un to, ka Dendrobium Nobile ir grūti uzziedināms mājas apstākļos, un nolēmu atsūtīt sava Nobiļa bildes. Es gan tikai domāju, ka tas ir Nobilis, jo tik liela speciāliste neesmu, atpazīstu tikai pēc Jūsu mājas lapā ievietotajām bildēm. Manā īpašumā šī orhideja nonāca 2008. gada februārī, tai bija viens kāts pilnos ziedos. Ļoti ātrā laikā tas izaudzēja vēl 2 leknus un stiprus kātus, un tad novembrī uzziedēja! Tagad zied visi 3 kāti pilnos ziedos. Laikam ir pamats lepoties, tikai īsti nezinu ar ko, jo nekā speciāli es viņu kopusi neesmu, pat kauns teikt... Manas orhidejas stāv uz palodzes virtuvē virs radiatoriem, laistu viņas ar krāna ūdeni, kas ir samērā hlorēts.... šad tad mēsloju. Bet tāds ir rezultāts!" Tā mums raksīja Līva 2008. gada 30.decembrī. Un te, lūk, pati malace:

Estere: Viss!!! Ņemu atpakaļ savus vārdus par to, ka Nobiles mājās uzziedināt grūti! Pa visiem jūs mani esat pārliecinājuši. Un arī iekārdinājuši... Tik jāpameklē tāda labi smaržīga.

Atpakaļ uz sākumu

Ilzes Nobile

16. decembrī (2008) saņēmām šādu vēstuli no Ilzes: "Jau atkal viens gada ritējums ir aizskrējis vēja spārniem, bet, lai šajā dzīvē arvien būtu prieks un laimes izjūta nezustu, mums blakus ir mūsu mīluļi, mūsu augi. Šogad man ir laimējies, jo no orhidejām, kuras ir manā kolekcijā, visas ziedēja dāsni, īpaši vasarā. Prieks, ka ne ar vienu no tām nebija jāšķiras, tas ir apliecinājums par savstarpējo sapratni.Lai gan viens falenopsis, kurš tika uzdāvināts nu jau pirms gadiem 5-6, grasījās mani pamest. Es domās teicu: "Ja vēlies, ej prom, bet ja paliksi - mīlēšu vēl vairāk!" Viņš izvēlējās palikt, un nu lapas ir jau atguvušās, bet ziedējis vēl nav! Sūtu tikko saņemto mīlestības apliecinājumu no Nobiles, kura manā mājā dzīvo jau trešo gadu. Smarža reibinoša, man tā atgādina to zemi, no kuras viņa ir nākusi. Iztēlē pat jūtu, kāda tur ir gaisa temperatūra :) Lai šīs jaukās smaržas aizvirmo arī līdz Jums! Gaišus svētkus, un lai šie brīnumi Jums vienmēr ir prieka avots! "


Atpakaļ uz sākumu

Lielā ziedēšana pie Simonas

"Priecājos paziņot, ka mana nobile ir saveidojusi pumpurus. Visu laiku šaubījos, vai neveidosies keiki, bet nu ir redzami pumpuri. Arī falenopši neatpaliek..." Tā rakstīja Simona 23.11.2008. Vēl pēc mēneša saņēmām no viņas bildes, kurās redzams īsts ziedēšanas trakums!


Atpakaļ uz sākumu

Sintijas masdevallija

Sintija: "Gribēju padalīties ar savu lielo prieku....man uzziedēja masdevallija! Nopirku ziedošu masdevalliju Amsterdamā - ziedu tirgū 1.08.08. Bet, kamēr atbraucu mājās ar autobusu, masdevallija bija nomocījusies un mājās man ziedēja tikai 4-5 dienas. Es viņu pēc noziedēšanas pārstādīju un visu laiku viņa man atradās uz balkona ēnā. Laistīju reizi nedēļā. Tagad (14. oktobris) viņa vēl aizvien atrodas ārā uz balkona. Dažās naktis, kad ārā bija zem 4 grādiem, ienesu viņu iekšā. Bet tagad atkal ir silts un viņa atkal ir ārā. Pumpuri parādījās 11.09.08 un uzziedēja 10.10.08. Nezinu, kas tā ir par masdevalliju... Bet viņa ir pasakaina... Ja ieskatās, zieds atgādina kādu zvēra muti - var redzēt zobus un pat mēli!" (Atsūtīts 14. oktobrī)


Estere: Yess!!! Beidzot arī pirmā masdevallija šajā sadaļā! Apsveicu!

Atpakaļ uz sākumu

Baltais un čaklais Maritas falenopsis

Marita: "Te ir mana orhideja, kas jau ziedēja visu pagājušo ziemu līdz pat aprīļa vidum. Tagad atkal ir krāšņos ziedos. " (Atsūtīts 14. oktobrī)


Estere: Aha, man sadāvināti 2 šitādi un abi arī ir īsti čaklīši. Laba izvēle, ja gribas ziedus daudz, bieži un bez piepūles!

Atpakaļ uz sākumu

Ziedēšanas bums pie Asnates

Asnate: "Gribas ar visiem padalīties priekā, jo visas manas orhidejas, lai cik dīvaini neliktos, ir izglābtas no nonīkšanas veikalā. Visas, sākot ar pašu pirmo flopsi (nopirktu maximā par 0.90 Ls), ir iegādātas nocenotas, un gandrīz visas reanimējamas (tikai dažām pietika ar apčubināšanu). Un jāsaka, ka līdz šim veiksmīgi. Milzīgs un neviltots prieks man ir par zigopetāli, kurš veikalā bija aplauzts, iekaltēts un visādi citādi neizskatījās labi, taču, atvests mājās un apčubināts, tas mani atalgoja ar skaistu ziedkātu uz kura bija 10 ziediņi. Rozā brīnumi ir peloriskie miniatūrie falenopši, man tie ir divi. Visi bildēs redzamie augi ir pašmāju otrā, trešā un n-tā ziedēšana. Mans pirmais flopsītis bez apstājas zied jau gandrīz veselu gadu." (Atsūtīts 27. augustā)


Estere: Super! Apsveicu - tik tiešām iespaidīgi, it īpaši, ja ņem vērā, ka tie ir reanimētie augi. Un kā man patīk tas statīvs pie loga!!!

Atpakaļ uz sākumu

Maritas un Jāņa "Nobilei" - jau otrā pašmāju ziedēšana

13. augustā Jānis atsūtīja priecīgu ziņu - viņu dzīvoklī Dendrobium Nobile `Starclass` zied jau otro reizi! Šoreiz gan esot tikai viens kāts, bet tomēr! Apsveicam!


Atpakaļ uz sākumu

Pie Indras zied zigopetāls

Indra:
"Gribu palielīties! Zigopetālei, par kuru visai nosacīti rupējos ziemas un pavasara periodā, ir uzziedējuši 4 ziedkāti. Biju jau gatava , ka tā arī nekad nesagaidīšu to uzziedam pie manis, maija vidū noliku "trimdā" - dārzā nojumē. Laistīju - teikšu godīgi - kad atcerējos. Jūlijā ieraudzīju 4 (!) izlīdušus ziedkātus. Tagad zied pilnos ziedos. Ienesu virtuvē, kur varu priecāties. Ļoti veiksmīgi manā virtuvē beidzot atrasts pielietojums Z puses logam, jo arī nojumē zigopetāle atradās uz Z pusi." (Atsūtīts 11.08.2008.)


Estere: Super! Pirmais zigopetāls šajā sadaļā! Apsveicu! Mūsējais pēc pagājušā gada gliemežu maltītes beidzot atkopies un izveidojis 4 jaunus tuberīdijus. Iedvesmojoties no šīm bildēm, būs arī nedaudz "jāpavēsina" svaigā gaisā - varbūt saņemsies un uzziedēs...

Atpakaļ uz sākumu

Inesei Ventspilī vasaras vidū uzziedējusi cimbīdija

Inese:
"Vienreiz biju stiprāka par savu naudas maciņu, ar varu atvēru to un iegādājos cimbīdiju. Viņa, ziedoša un skaista, nepārvarēja ceļu un kratīšanos un, tiklīdz atbraucām mājās, nometa visus savus jaukos ziediņus. Pusgadu dzina lapu pēc lapas. Es cerēju, ka kāds no tiem būs varbūt zieds, bet nekā. Apnika man uz plikām lapām skatīties un cerēt. Samierinājos, ka būs man vienkārši kārtīgi lapains augs istabā. Vasaras sākumā iznesu dārzā, un pēc 3-4 dienām pamanīju, ka viena ”kārtējā lapa” izskatās savādāka. Zieds!!!!! Man pilnīgi skudriņas izskrēja caur kauliem. Un vēl viena dīvainā lapa. Tās tik tiešām arī izveidojās par smukiem ziediņiem. Ziedi bija sākuši veidoties, augam atrodoties visu laiku telpā, te nebija nekādu diennakts temperatūru svārstību. Mājās man ir centrālapkure, tā ļoti stipri gan nekurinām, taupām kurināmo. Atrodas aiz aizkariem, jo mani mēģinājumi kādu orhideju nolikt tieši uz palodzes ir beigušies ar reanimāciju. Ārā ziediņus tomēr bojā lietus un vējš, tāpēc nesen ienesu savu krāšņumu istabā atpakaļ. Izskatās, ka vēl viens ziediņš cimbīdijai veidojas, ja vien savā iztēlē kārtējo lapu neesmu pārveidojusi par ziedu. Interesanti arī tas, ka augam ziedot, lapas neveidojas." (Atsūtīts 9.08.2008.)


Skatos un priecājos! Arī par to mīļumu, kas 1. bildītes dziļumos manāms... Metodes cimbīdiju uzziedināšanai var atšķirties. Izplatītākā tomēr ir vēsuma un temperatūras svārstību nodrošināšana kombinācijā ar laistīšanas un mēslošanas ierobežošanu, taču šis nebūt nav pirmais gadījums, kad redzu, ka to izdevies paveikt pavisam nejauši un neko pat speciāli nedarot. Viena mana paziņa vēlā rudenī pamanīja, ka ziedkātus izveidojusi viņas hroniski neziedošā, tāpēc trimdā uz vēsu, tumšu garāžu aizsūtītā puķe! Citi atkal cenšas, cenšas, bet nekā...

Atpakaļ uz sākumu

Falenopsis pie Vitas Liepājā

Vita:
"Tik ļoti gribas ar kādu padalīties savos priekos par uzziedējušo falenopsi (trīs ziedkāti – uz pirmā ir viens zieds, uz otrā – četri ziedi un pieci pumpuri, uz trešā – vēl pumpuri nav saskatāmi), ka labprāt nosūtu tā foto. Ar vējainiem pavasara sveicieniem Vita no Liepājas." (Atsūtīts 7.05.2008.)


Atpakaļ uz sākumu

Renātes cimbīdija

Renāte:
"Pirmie pašizaudzētie ziedi nu jau būs veiksmīgi noziedējuši. Vasarā cimbīdija mitinājās siltumnīcā kopā ar tomātiem un gurķiem. Ap septembra vidu ienesu iekšā un novietoju iepriekšējā vietā, tas ir, uz virtuves palodzes, kur apakšā nav radiatoru un kas atrodas R pusē. Viņai bija izauguši trīs ziedkāti: vienā 5, otrajā 6, bet trešajā - 7 ziedpumpuri." (Atsūtīts 18.04.2008.)



Estere: Yessss! Beidzot arī pirmā cimbīdija šajā bariņā!
Uzklikšķini uz bildes un palielini!

Atpakaļ uz sākumu

Ilze no Latgales: falenopši un Nobile zied!

Ilze:
"Pēdējā laikā dažādas norises ir bijušas arī manā orhideju paradīzē. Visas savas esošās mīlules pārstādīju hidrokultūras augsnē. Dažām iepatikās uzreiz, bet dažas ilgi - trīs mēnešus - domāja. Ko tik es nedarīju, lai viņas pamodinātu, nēsāju no viena loga uz otru, mēsloju, laistīju ar Koraļļu ūdeni... un liels bija mans izbrīns, kad vienā jaukā marta dienā diviem falenopšiem ieraudzīju milzum daudz jaunu saknīšu un 2 jaunus ziedkātus (tagad jau protu atšķirt). Urrāāāā!!!!!! Priekā pat asaras sariesās, pateicos tām par tik lielu mīlestību. Jūs mani sapratīsiet, jo nav lielāka prieka par to, ko saņem tādā veidā no mīluļiem!
Ir liels prieks arī par to, ka Nobile ir sevi pieteikusi otreizējai ziedēšanai. Pirmo reiz manā mājā ziedēt sāka uz 18. nov 2007.gadā, uzdāvināta 2007.gada 8. janv. uz dzimšanas dienu!" (Atsūtīts 11.04.2008.)


Estere: Super! Kad būsim Latgales pusē, būs jāiegriežas aplūkot Jūsu orhideju dārzu...
Par manu solījumu arī iegādāties Nobili (skat. zemāk iepriekšējo sadaļu): šī reize vēl neskaitās, šos bilžukus ievietoju vienā dienā ar iepriekšējiem... Taču, ja vēl kāds šitik smukus ziedus iesūtīs, laikam nāksies...

Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

Atpakaļ uz sākumu

Dendrobium Nobile zied pie Daiņa

Dainis:
"Dendrobium Nobile, kā pēc grāmatas - 2007. gada maijā izliku uz balkona un tur arī noturēju līdz pat oktobra vidum. Augusta sākumā uz jaunajiem dzinumiem parādījās vairāki pumpuri. Ļoti cerēju, ka tie būs ziedi, nevis keiki, jo tos - keiki, mana DN ražoja nemitīgi! Oktobra sākumā viņa uzziedēja, pēc nedēļas ienesu istabā,kur ziedēja vēl kādu mēnesi. Par sliktu nāca tas, ka uzziedēšanas laiks sakrita ar apkures sezonas sākumu..." (Atsūtīts 7.04.2008.)


Esteres komentārs: Uh, ja vēl kāds parādīs kādu šitik smuku dzīvoklī uzziedējušu Nobili, būs vien man beidzot jāatmet aizspriedumi un arī viena jāadoptē...:))))

Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

Atpakaļ uz sākumu

Daiņa falenopši

Dainis: "- Dzeltenais falenopsis ir vienkārši maniakāls ziedētājs - iegādāts 2007. gada 4. maijā, viņš ziedēja līdz 10. oktobrim. Tūlīt pēc tam sāka dzīt jaunas saknes, lapas un ziedkātu, tai pat laikā vecie ziedneši arī turpināja augt un šā gada janvāra vidū atkal uzziedēja! Tiesa, pa vidu bija tas novembra/decembra tumšais posms, kad vairāki pumpuri vienkārši nobira.
- Balti violetais vai violeti baltais smukums ziedēja no 30. janvāra līdz 5. jūlijam (pēdējais zieds). Drīz arī sāka dzīt jaunas lapas un ziedkātu. Tā kā nebiju ziedkātu atsējis, tad tas izauga tik līks, cik nu vien līks varēja. Uzziedējis atkal oktobra vidū, beidz ziedēt jau ap Jauno gadu (apkure un gaismas trūkums).
- Violeto falenopsi savos pierakstos saucu par klasisko: tāpēc, ka tas ir mans pirmais, kā arī krāsas dēļ. Noziedējis vien pāris mēnešus, draugs tā kā sašvakojās un iekapsulējās. Līdz brīdim, kad nolēmu falenopsi pievērst gaismas terapijai un novietoju uz palodzes, kura mums ir austrumu pusē - pāris stundas tiešas rīta saules katru saulainu dienu garantētas. Pāris nedēļu laikā falenopsis burtiski atdzīvojās - sāka dzīt saknes, lapas, vēlāk ar pāris mēnešu intervālu arī divus ziednešus. Uzziedēja oktobra vidū, tiklīdz atvērās trīs ziedi, ienesu istabā. Ziedēšana ilga vien nepilnus pāris mēnešus, vainoju sevi par to, ka vajadzēja ilgāk paturēt uz palodzes, lai vairāk ziedu atveras, bet kas zina!
- Pumpainais ar oranžo viduci kā iegādāts maija sākumā, tā akurāti nozied līdz augusta beigām. Oktobrī sāk dzīt jaunu ziedkātu, arī vecais turpina dzīt dažus pumpurus, bet... liktens sliktens, apkure un rudens padara savu, lielāka daļa pumpuru nobirst, viens atlikušais uzzied un turpina priecēt līdz pat šim brīdim. Uz abiem ziedkātiem ir stipri piebrieduši snaudošie pumpuri!

Neliels kopsavilkums no paša pieredzes:
1) par ziedēšanas ilgumu pēc iegādes - pēc pāris nedēļām jau varam droši pateikt, vai orhideju transportēšana un uzturēšanās veikalā ir bijusi daudzmaz nekaitīga; ja viss bijis OK, tad viņas turpina ziedēt, pumpuri veras vaļā, vārdu sakot, neesam "iepirkušies". Ja kaut kas pirmspārdošanas periodā ir nogājis greizi – aukstums, mitrums, sausums, tas ar laiku kļūst pamanāms, jo pumpuri sāk vīst un birt nost, arī vecie ziedi noturas labi, ja pāris nedēļas;
2) par veco ziedkātu falenopšiem - no savas neilgās pieredzes varu teikt, ka tas jāgriež nost tikai tad, ja pats nokalst;
3) falenopšiem patīk ēna - stipri nepiekrītu. Tie apraksti uz falenopšu birkas tomēr vairāk domāti tām valstīm, kur saule spīd ilgāk par pāris stundām nedēļā:))). Tiesa, domāju, ka uz dienvidu palodzes, visu dienu saulē, noteikti būs par daudz."
(Atsūtīts 7.04.2008.)

Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

Atpakaļ uz sākumu

Maritas un Jāņa falenopši

Marita:
"Šoziem uzziedēja visi trīs Falenopši, kas mūsu mājās ieradās iepriekšējā sezonā. Es varu tikai pabrīnīties par viņu dzīvotgribu! Baltais faktiski krīt ārā no podiņa, kurā tikpat kā nav iekšā substrāta, tikai saknes, bet tas viņam netraucē ziedēt. Rozā saviem ziediem ir izmantojis gan iepriekšējā gada kātu, gan izdzina jaunu. Bet dzeltenais vispār mūs pārsteidza. Manas neprasmīgās apiešanās rezultātā tam iemetās puve, un nācās nogriezt 4 lapas. Neskatoties uz to, izdzītais ziedkāts turpināja augt, un šobrīd arī zied.

Kopjot, pa laikam palasu Esteres padomus, taču apstākļi mūsu dzīvoklī ir tik ekstrēmi (ziemā dzīvokli turam stipri pavēsu, bet vasarā lielo logu dēļ ir liels karstums), ka nesanāk visu ievērot. Pieturos pie sekojošā – ūdeni labāk mazāk nekā vairāk; daudz gaismas, bet ne tieši saules stari; cenšamies, lai nav caurvējš; toties daudz uzmanības – parunājos ar tām katru dienu." (Atsūtīts 15.02.2008.)

Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

Atpakaļ uz sākumu

Ineses miltoniopsis

Šis miltoniopsis pie Ineses aug jau kopš 2005. gada janvāra un katru ziemu ir uzziedējis atkārtoti. 2007. gada novembrī - jau ar 2 ziedkātiem, uz katra pa 5 ziediem. Inese: "Pirmajā ziemā pēc uzdāvināšanas tas gan īpaši daiļš nebija, jo tika uzdāvināts vēl pumpuros un tā īsti nemaz neizplauka. Laikam pumpuri bija transportējot bojāti. Nākamajās ziemās gan ziedi bija fantastiski skaisti - kā milzīgas samtainas atraitnītes. Aug apkurināmā verandā uz dienvidaustrumu palodzes. Zem palodzes ir apkures radiators. Temperatūra ziemā ir +15 - +18 grādi pēc Celsija. Dažkārt mēdz būt arī ap +12, kad ārā ir ļoti auksti. Nekādu speciālu kopšanu neveicu, vien miera periodā miltoniopšu, oncīdiju un miltasiju podus ievietoju kopējā plastmasas kastē, kurā ir iebērti oļi. Laistu uz oļiem, aptuveni 1x nedēlā, diezgan bagātīgi - 1,5-2 cm biezā kārtā pa visu kasti. Miltoniopšiem patīk salīdzinoši mitrs substrāts un gaiss. Laistīšanai pārsvarā lietoju lietus vai kausētā sniega ūdeni, bet, ja tā nav, arī parastu ūdeni no artēziskā urbuma. Protams, istabas temperatūrā. Aktīvās augšanas periodā vienreiz mēnesī pabaroju ar Schultz orhideju mēslojumu. Vasarā (jūnijs - oktobra sākums) visas savas orhidejas novietoju pagalmā, uz bruģētas terases. Sākumā novietoju citu augu ēnā, vēlāk pusēnā un pat kādu brīdi tur ir pilna saule. Ar laistīšanu galvenokārt nodarbojas lietus, es tikai šad tad paskatos, vai nav galīgi sauss, tad palaistu. Vasarā pāris reizes palaistu ar ļoti vāju kūtsmēslu raudzējuma atšķaidījumu. Septembra beigās - oktobra sākumā, kad naktīs temperatūra sāk nokristies drusku zem +10 grādiem, pārvietoju orhidejas uz palodzes pie mājas ārsienas (ārpusē), tur ir vairāk saules dienā un siltāk naktī. Laistīšanu ierobežoju līdz minimumam. Kad jau reāli sāk solīt naktssalnas, ienesu verandā, novietoju uz gaišākās palodzes un atsāku mēreni laistīt. Aptuveni pēc mēneša parādās ziedkāti un vēl pēc mēneša ziedi, kas turpina ziedēt aptuveni 1,5-2 mēnešus. Neko pārdabisku nedaru, bet prieka pārpārēm." (11.02.2008.)

Uzklikšķini un palielini!

Esteres komentārs: Lieliski!!! Jūs esat viena no tiem dažiem man zināmajiem veiksminiekiem, kam bez "pārdabiskām darbībām" izdodas ne tikai saglabāt, bet arī uzziedināt miltoniopšus! Ak, ar baltu skaudību nolūkojos uz tiem, kam ir veranda (nemaz jau nerunājot par siltumnīcu...). Man pašai ar kaunu jāatzīst sakāve: esmu nozūmējusi veselus divus miltoniopšus - par maz gaismas.

Atpakaļ uz sākumu

Renātes falenopsis

Renāte:
"Pirmā pašas uzziedinātā orhideja. Aug DA pusē, uz palodzes, kur iespīd rīta saule. Sakarā ar mājas remontiem orhideja bija nokritusi no palodzesu un tai bija aplūzis ziedkāts un samērā daudz kas pabiris no puķpoda ārā. Neko nēpārstādīju, tik salasīju visu, kas bija un ieliku atpakaļ podā, bet atlikušo ziedkātu nogriezu, lai viņa varētu atpūsties pēc tādas traumas. Orhideju esmu ievietojusi kašpo. Mērcēju neregulāri, tajos pašos kašpo ar mājas ūdeni, pievienoju kādu pili mēslojuma (kas ir 2 in 1, domāts gan orhidejām, gan kaktusiem). Pēc kāda laika, aprīļa sākumā sāka augt jauns ziedkāts. Ziedi (attēlos - augustā), man liekas, ir košāki, nekā, kad nopirkām veikalā. Tad vēl - pateicoties hidrokultūrai, izglābu divas orhidejas. Vienu nopirku galīgi novārgušu, otra ļoti cieta tā paša remonta dēļ. Pārstādīju, kad abām nebija ne saknītes. Sava slinkuma un laika trūkuma dēļ nespēju viņām veltīt pietiekami daudz laika. Tāpēc nedarīju visu kā ieteikts. Tik ieliku keramzītā un kašpo un ielēju ūdeni. Šīs orhidejas man ir uz ZA palodzes, kur pat lāgā rīta saule dēļ kokiem neiespīd. Ir pagājuši aptuveni divi mēneši un rezultāti ir sekojoši - vienai orhidejai jauna lapa aug, bet otrai laikam aug dvīņumāsa un jauns ziedkāts. Mēslot sāku pirms kādām trim nedēļām atpakaļ."


Uzklikšķini uz bildēm un palielini!

Atpakaļ uz sākumu

Maritas un Jāņa Dendrobium Nobile `Starclass`

Marita:
"Skaisto Dendrobium Nobile man uzdāvināja 2006.gada augustā. Tā bija pilnos ziedos un ziedēja vēl kādus pāris mēnešus. Rudeni, ziemu un pavasari orhideja pārlaida mūsu dzīvokļa ekstrēmajos apstākļos - saulainās dienās ļoti siltā telpā (dzīvoklis ir D pusē ar lieliem logiem), bet pārējās dienās – vēsumā (no rīta izejot uz darbu, mēs apkuri uz visu dienu tikpat kā noslēdzam). Reizi divās nedēļās ar visu podu liku ūdenī uz 20-45 min. Reizēm ūdenim pievienoju orhideju mēslojumu. Ja, atgriežoties no darba, dzīvoklis likās ļoti piekarsis, saknes apsmidzināju ar ūdeni. Taču vairāk tā pavadīja sausumā nekā mitrumā.

Pavasarī orhideja sāka dzīt jaunus kātus, līdz kļuva reizes trīs kuplāka. Maijā to izliku uz balkona, kur tā vairāk kā mēnesi pavadīja spožos saules staros, ūdeni saņēma vēl mazāk, izbalēja, kāti sačervelējās. Tad uzlikām balkonam sētiņu, lai puķēm būtu ēna. Pēc neilga laika ievēroju, ka pie jaunajiem kātiem ir mazi zaļi asniņi. Lietus periodu dēļ bija grūti saprast, ko iesākt ar laistīšanu. Nolēmu atstāt šo jautājumu dabas ziņā, tikai iestūmu orhidejas podiņu nelielā nišā, cerot, ka tā aizturēs daļu lietus ūdens. Pāris reižu tomēr peldināju, lai iedotu mēslojumu.

Augustā orhideja sāka ziedēt. Izaugušos kātus laicīgi nenostiprināju pie mietiņiem, tādēļ, sākot ziedēt, tie noliecās līdz pat zemei. Nācās varmācīgi liekt atpakaļ un piestiprināt. Šobrīd tur ir daudz kātu un ziedu. Kad orhideja beigs ziedēt, nāksies to pārstādīt lielākā traukā vai kaut kā sadalīt."

Esteres komentārs:
Ziedi Tavā aprūpē tik tiešām ir krāšņi. Apsveicu! Šis ir viens no diviem gadījumiem, kad esmu redzējusi Latvijā dzīvoklī pašu uzziedinātu "Nobili". Pārējās sugasmāsas, ko nācies skatīt, ir bezcerīgi izstīdzējušas un pamazām pārceļas uz labākiem laukiem. Manuprāt, jums ar Jāni izdevās sagādāt viņai tik nepieciešamās diennakts un sezonālās temperatūras svārstības, ko pie normālas "istabas temperatūras" vai pastāvīgas centrālapkures izdarīt ir grūti.

Uzklikšķini uz bildēm un palielini!


Atpakaļ uz sākumu

Tālāk >

Orhideju tabula

Mēslošana

Pieredze

Problēmas

Orhidārijs

Hidrokultūra

Blogs "Dienā"